Sakarā ar pandēmiju, patlaban plānotās PostDoc granta mobilitātes aktivitātes tiek veiktas kā virtuālās apmācības, ar sadarbības partneriem organizējot metožu apspriešanu un neskaidro jautājumu risināšanu tiešsaistes platformās. Novembrī LHEI pētniece Evita Strode piedalījās projekta ER90 HAZLESS interaktīvā darba grupā par biomarķieriem, sadarbībā ar Somijas Vides institūtu SYKE (20. 11.) un COST Action CA18238 “Eiropas starpdisciplinārā tīkla platforma jūras biotehnoloģijā - Ocean4Biotech” tīklošanas pasākumos (24.-26.11.). Ocean4Biotech vispārējais mērķis ir apvienot ekspertus jūras biotehnoloģijas jomā, nodrošinot platformu viņu zināšanu un pieredzes apmaiņai, kā arī izstrādājot plānu veiksmīgai, ilgtspējīgai un ētiskai jūras biotehnoloģijas ieviešanai praksē. Vairāk informācijas par šo iniciatīvu - https://www.ocean4biotech.eu/

PostDoc granta aktivitāšu finansiālais nodrošinājums: Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma nr. Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465.

Vai Latvijā būtu jārīkojas kā Igaunijā? Bet varbūt kā Dānijā? Kā vislabāk un ilgtspējīgāk attīstīt jūras resursos balstītu bioekonomiku? Uz šiem jautājumiem atbildes meklējamas seminārā, kuru 26. novembrī tiešsaistē rīko LHEI, projekta "Blue Platform" ietvaros. Reģistrācija semināram un programma meklējama šeit - https://www.submariner-network.eu/news/general-news/854-register-for-26-nov-blue-platform-workshop-on-mapping-perspectives-of-the-blue-bioeconomy-in-the-baltic-states

Šobrīd Latvijas Hidroekoloģijas institūtā veicam Latvijā radītu peldkostīmu testēšanu. Šī pētījuma pasūtītājs ir sociālais uzņēmums SIA “Mans Peldkostīms” (@SWIMBE) no Valmieras. Uzņēmums šuj peldkostīmus no īpaša audums - tas ražots Itālijā no veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm un citiem plastmasas izstrādājumiem, tādējādi dodot otro dzīvi plastmasas atkritumiem. Tomēr, kā no ikviena apģērba, kas ražots no sintētiskā materiāla, arī no šiem peldkostīmiem mazgāšanas laikā izdalās mikroplastmasas šķiedras. SIA “Mans Peldkostīms” vēlas noskaidrot vai un cik lielā mērā šīs šķiedras izdalās no uzņēmumā šūtiem izstrādājumiem, un kāds varētu būt iespējamais praktiskais risinājums šīs vides problēmas mazināšanai.

No 9. līdz 10. novembrim LHEI pētniece Evita Strode piedalījās tiešsaistes vebinārā "Environmental Sustainability and Climate Change - Emerging issues on climate change and environmental sustainability". Vebināra laikā prezentēti PostDoc pētniecības projektā (pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465) iegūtie rezultāti – "Environmental health assessment of the Gulf of Riga using biomarkers in amphipod Monoporeia affinis". Pētījums atspoguļo Rīgas līča ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam izmantotu selektīvu biomarķēšanas metožu pielietošanu, lai noteiktu vides kvalitātes stāvokli un potenciālā piesārņojuma ietekmi uz bioloģiskajiem resursiem.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts organizē vebināru ZOOM platformā par Interreg Baltijas jūras programmas projekta CWPharma "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" rezultātiem. Interesentiem iespēja reģistrēties -

https://us02web.zoom.us/webinar/register/WN_aR93bKprQeuJpgbTGx0zVQ

Programmā - informācija par farmaceitisko vielu koncentrācijām ūdens vidē, ar tām saistītajiem riskiem, iespējamie risinājumi  vielu koncentrāciju samazināšanai.

Semināra sākums 09:30, noslēgums 13:00.

Climate KIC programmas "Pioneers into Practice" ietvaros oktobrī LHEI praktizējās Polijas Ģeoloģijas institūta ģeoķīmiķe Barbara Massaļska. Barbaras pašreizējā pētniecība saistīta ar primāro producentu cenožu rekonstrukciju no permas perioda Cehšteina jūrā, izmantojot organiskos ģeoķīmiskos rādītājus un bioloģiskos marķierus. Mūsu institūtā Barbara apguva mikroplastmasas pētījumu izmantošanu saldūdens ekosistēmu stāvokļa un izmaiņu novērtēšanā, piedaloties paraugu ievākšanā, apstrādē un analīzē. Novēlam Barbarai labas sekmes iegūto prasmju izmantošanā turpmākos pētījumos!

Jūnijs LHEI līdz šim ienesis 3x2 pozitīvus momentus:

- divas jaunas publikācijas, kurās pirmās autores ir doktorantes:

Aurelija Armoškaite, Ingrīda Puriņa, Juris Aigars, Solvita Strāķe, Pia Frederiksen, Lise Schroeder, Henning Sten Hansen, 2020. "Establishing the links between marine ecosystem components, functions and services: An ecosystem service assessment tool". Ocean & Coastal Management, 193, https://doi.org/10.1016/j.ocecoaman.2020.105229

Astra Labuce, Solvita Strāķe, Inta Dimante-Deimantovica, 2020. "Eurytemora affinis (Poppe, 1880) (Copepoda, Calanoida) in the Gulf of Riga, Baltic Sea — elemental composition and diurnal vertical migration."  Crustaceana 93(3-5):447-466, DOI:10.1163/15685403-00003977

- divas jaunas maģistra grāda īpašnieces:

Apsveicam Agitu Madernieci un Annu Lanku ar bioloģijas maģistra grāda iegūšanu un prieks par spoži aizstāvētajiem maģistra darbiem!

- un divus jaunus apstiprinātus projektus:

LVAFA projekts "Rīgas līča vides stāvokļa novērtēšanas rekomendāciju izstrāde un ieviešana klimata izmaiņu apstākļos, izmantojot vienšūņa Mesodinium rubrum attīstības īpatnības",

EK programmas CEF Telecom projekts "Baltic Data flows (2019-EU-IA-0115)".

Jaunā pētījumā, kurš tikko publicēts žurnālā "Estuarine, Coastal and Shelf Science", LHEI pētniece Maija Viška kopā ar Igaunijas kolēģiem noskaidrojusi, ka ūdens līmenis Latvijas jūras ūdeņu krastos laikā no 1991. līdz 2018. gadam ir kļuvis mazāk mainīgs, salīdzinot ar 1961.-1990.g. periodu, taču kopumā ir novērojuma ūdens līmeņa paaugstināšanās. Tāpat konstatēts, ka retāki kļuvuši ļoti zema ūdens līmeņa gadījumi un visumā ūdens līmeņa celšanās pie Latvijas krastiem ir lēnāka nekā globālā mērogā.  Apsveicam Maiju ar publikāciju! Viss raksts lasāms šeit -
 https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0272771419309898

Vai to, ko Tu dari ezerā, kāds redzēs un atklās pēc gandrīz 100 gadiem? Cik ilgstošas var būt ietekmes uz ezeru sekas? Vai ezera ekosistēma pati spēj uzlaboties? Par to, ko slēpj Latvijas ezeru dzīlēs esošās fosilijas un kas noskaidrots PostDoc granta pētījumu rezultātā radiožurnālā «Zināmais nezināmajā» stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un Latvijas Universitātes asociētais profesors Normunds Stivriņš.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekts CWPharma par farmaceitisko vielu ieplūžu samazināšanu tuvojas noslēgumam un rezultātu apkopojumi no darba sadaļām, kur intensīvi piedalījās LHEI, atskaišu veidā pieejami šeit:

https://www.zenodo.org/record/4003461#.X2h2FouEaUk
https://zenodo.org/record/4032487#.X2h0nYuEaUl

Ceram uz rezultātu izmantošanu farmaceitisko vielu samazināšanai notekūdeņos!

Aprīlī un maijā publicēti divi jauni raksti ar LHEI pētījumu rezultātiem. Lepojamies!


Suhareva, N., Aigars, J., Poikane, R., Jansons, M. Development of fish age normalization technique for pollution assessment of marine ecosystem, based on concentrations of mercury, copper, and zinc in dorsal muscles of fish. Environ Monit Assess 192, 279 (2020). https://doi.org/10.1007/s10661-020-08261-x

Zawiska, I.; Dimante-Deimantovica, I.; Luoto, T.P.; Rzodkiewicz, M.; Saarni, S.; Stivrins, N.; Tylmann, W.; Lanka, A.; Robeznieks, M.; Jilbert, T. Long-Term Consequences of Water Pumping on the Ecosystem Functioning of Lake Sekšu, Latvia. Water 202012, 1459. https://www.mdpi.com/2073-4441/12/5/1459

Mums ir bijusi ļoti interesanta vasara, kuras laikā tapuši arī vairāki kvalitatīvi skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi. Viens no tiem – par mikroplastmasu Latvijā sastopamo tējas maisiņu sastāvā.

Paldies Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolniecēm Evai un Alisei par pacietību veikt novērojumus 5 nedēļu garumā. Zinātniski pētnieciskais darbs tapis kā daļa no sabiedrības izglītošanas pasākumiem projekta ERAF/POSTDOC 1.1.1.2/VIAA/2/18/359 ietvaros.

Vairāk par pētniecisko darbu un tā rezultātiem Dabas Diena rakstā:

https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/zem-lupas--tejas-maisins-14247920.

Aprīlī un maijā publicēti divi jauni raksti ar LHEI pētījumu rezultātiem. Lepojamies!


Suhareva, N., Aigars, J., Poikane, R., Jansons, M. Development of fish age normalization technique for pollution assessment of marine ecosystem, based on concentrations of mercury, copper, and zinc in dorsal muscles of fish. Environ Monit Assess 192, 279 (2020). https://doi.org/10.1007/s10661-020-08261-x

Zawiska, I.; Dimante-Deimantovica, I.; Luoto, T.P.; Rzodkiewicz, M.; Saarni, S.; Stivrins, N.; Tylmann, W.; Lanka, A.; Robeznieks, M.; Jilbert, T. Long-Term Consequences of Water Pumping on the Ecosystem Functioning of Lake Sekšu, Latvia. Water 202012, 1459. https://www.mdpi.com/2073-4441/12/5/1459

Tiešsaistes - vebināra formātā trīs gadu darba rezultāti 9. septembrī tiek prezentēti projekta BONUS BASMATI gala seminārā. LHEI pārstāvēts ar diviem ziņojumiem par ekosistēmas pakalpojumu novērtēšanas jautājumiem. Semināra programma pieejama  https://bonusbasmati.eu/event/final-seminar/

Atšķirībā no daudziem citiem pasākumiem, kuri atcelti vai pārcelti uz vēlāku laiku, Vides toksikoloģijas un ķīmijas biedrība (SETAC) savu Eiropas mēroga konferenci 3.-7. maijā noturēja tiešsaistē. Šādā režīmā konferencē ar diviem stenda referātiem pārstāvēts arī LHEI. Projekta CWPharma rezultāti apkopoti referātā "Biotests evaluate contaminants reduction via advanced waste water treatment" (I.Putna-Nīmane), savukārt referāts "Determination of acute and chronic ecotoxicological effects of leachates from geosynthetics in different stages of artificial hydraulic engineering application process" iekļauj ERA-Net RUS Plus projekta EI-GEO un pēcdoktorantūras pētniecības pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465 (Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai, projekta numurs 1.1.1.2/16/I/001) darbu rezultātus (E.Strode).
Konferences apraksts - https://dublin.setac.org/  un konferences virtuālā norises vieta - https://scicon.setac.org/#topics-tab

Jebkuram interesentam, kurš vēlas izmantot okeanogrāfijas datus, kas ievākti gan Eiropas, gan ārpus Eiropas jūrās, iespējams piedalīties projekta SeaDataCloud organizētajā vebinārā 17. septembrī. Programma un pieteikšanās - https://www.seadatanet.org/Events/User-wokshops/SDC-2nd-user-Workshop

SeaDataCloud - Horizon2020 programmas projekts, LHEI ir viens no projekta 56 partneriem.

Interreg Baltijas jūras programmas projekta COMPLETE ietvaros Latvijas Hidroekoloģijas institūts noorganizējis dokumentālas filmas "Baltic hitchhakers" izveidošanu par invazīvo sugu izplatīšanos jūrā ar kuģošanu. Filmu var skatīties šeit - https://www.balticcomplete.com/publications/movies

Latvijas Hidroekoloģijas institūts šīs nedēļas izskaņā iesaistījies divos sabiedrības izglītošanai veltītos pasākumos divās lielākajās Latvijas jūras pilsētās:

* 21. augustā Liepājā Vides dienā kopā ar Liepājas pašvaldību praktiskas ievirzes aktivitātes Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības izzināšanā, vairāk informācijas - https://www.liepaja.lv/ar-praktiski-izzinosam-aktivitatem-aicina-iepazit-baltijas-juras-piekrastes-vertibas/?fbclid=IwAR3MCLAU5bcREv26ZaLmTDLAcKk_JzGnlzoEWsSO0HTL_O98tOMMcQDFPmo

* 23. augustā Rīgā, 2. Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA2 Ģimenes dienā - iepazīšanās ar nezināmo jūras pasaulē (akvāriju formātā), vairāk informācijas - https://www.rigabiennial.com/lv/calendar/family-day

Pasākums Liepājā notiek sekojošu projektu darba ietvaros:

  • Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekts "Completing management options in the Baltic Sea Region to reduce risk of invasive species introduction by shipping (COMPLETE)";
  • atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai (nr. 1.1.1.2/16/I/001) “Agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrāde ūdens vides kvalitātes novērtēšanai, izmantojot inovatīvas ekotoksikoloģiskas metodes sānpelžu (Amphipoda) reproduktīvo traucējumu noteikšanai”, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/3/19/465.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir uzsācis īstenot otru pēcdoktorantūras pētniecības projektu - “Agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrāde ūdens vides kvalitātes novērtēšanai, izmantojot inovatīvas ekotoksikoloģiskas metodes sānpelžu (Amphipoda) reproduktīvo traucējumu noteikšanai”.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītā pēcdoktorantūras pētniecības pētījumā plānots apvienot dažādas pētniecības darbības sānpelžu reprodukcijas attīstību ietekmējošu risku novērtēšanā – dažādu bioloģisko efektu rādītāju konstatēšanu dabiskos vides apstākļos (vispārējā stresa indikatorus, neirotoksiskā stresa biomarķierus, smago metālu ietekme) un eksperimentālos (hroniskos) pētījumos ar zināmu toksikantu klātbūtni. Šādas agrīnās brīdināšanas metodes Latvijas teritoriālajos ūdeņos vēl netiek izmantotas, galvenokārt nepietiekošas metožu aprobācijas dēļ, tāpēc pētniecības projekta rezultāti sniegs būtisku ieguldījumu vides kvalitātes problēmu risināšanā.

 

Pētniecību finansē: Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai, projekta numurs 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/3/19/465

Privātā dīķī Cēsu apkārtnē ir ievietotas 9 nerūsējošā tērauda konstrukcijas (mezokosmi), kuros pievienota vecināta (ar UV starojumu, spiedienu un augstu temperatūru) un nevecināta plastmasa, lai vairāku mēnešu garumā novērotu izmaiņas ekosistēmā, kas radušās plastmasas klātbūtnē. Pirmie rezultāti liecina par skābekļa režīma izmaiņām mezokosmos, kuros pievienota plastmasa. Eksperiments palīdzēs izprast pieaugošā plastmasas atkritumu daudzuma ietekmi uz vidi un organismiem.
Mikroplastmasas pētījumi saldūdeņos LHEI tiek realizēti atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai projekta ietvaros, projekta numurs 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359.

Ar viesiem bagātā februāra pēdējā nedēļā LHEI ieradās Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 7. klases skolēni un skolotāja ar mērķi izzināt mikroplastmasas pētniecību. Viņiem tika vadītas trīs nodarbības – mikroplastmasas ievākšana un pētniecība Latvijā, mikroplastmasas apstrāde un  mikroplastmasas noteikšana. Skolēni paši varēja  pamēģināt blīvuma separāciju, atdalot plastmasas piesārņojumu no smiltīm un līdzi paņemtajiem plastmasas priekšmetiem noteikt, kāda veida plastmasa tā ir. Paldies pētniecēm Ievai Putnai-Nīmanei, Intai Dimantei-Deimantovičai un zinātniskajai asistentei Martai Baronei par nodarbību vadīšanu. 

Kā paredzēts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā, laikā no 31. jūlija līdz 5. augustam Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbinieki veic jūras vides regulāros novērojumus un paraugu ievākšanu - monitoringu - Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Šoreiz vasaras sezonas monitoringa reiss notiek sadarbībā ar NBS Jūras spēkiem, izmantojot štāba un apgādes kuģi A-90 "Varonis". Ceram uz labvēlīgiem laika apstākļiem darbu veikšanai! Reisa maršrutam var sekot - https://www.marinetraffic.com/en/ais/details/ships/shipid:352289/mmsi:275307000/imo:0/vessel:LV_WARSHIP_A_90

27. februārī noskaidroti Interreg V-A pārrobežu sadarbības programmas Latvija - Lietuva pēdējā projektu konkursa rezultāti. Diviem projektu pieteikumiem, kuros piedalāmies, ir piešķirts finansējums. Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir vadošais partneris projektam MEDWwater par farmaceitisko vielu pārvaldību ūdens vidē un partneris projektā ESMIC par plastmasas piesārņojuma samazināšanu. Liels paldies pētniecei Ievai Putnai - Nīmanei par ieguldījumu projektu pieteikumu gatavošanā!

Vairāk par konkursa iznākumu - https://latlit.eu/42-project-applications-of-the-3rd-call-for-proposals-are-selected/

Tāpat kā pirms gada, arī šovasar LHEI piedalās ar izglītojošu pasākumu Rīgas līča regatē, kura sākas 28. jūnijā, Ventspilī. LHEI savukārt 29. jūnijā turpinās kliedēt mītus par Baltijas jūru un iepazīstināt ar faktos balstītu informāciju par Baltijas jūras vidi. Būs iespēja uzzināt par farmaceitisko vielu daudzumu jūras ūdenī, mikroplastmasu un citām piesārņojošām substancēm, kā arī iepazīties ar svešzemju sugām - ne tikai apskatot, bet arī nogaršojot zupas formā. Vairāk par regati https://gulfofrigaregatta.eu/lv
LHEI piedalīšanos regatē finansē Interreg BSR projekti CWPharma, COMPLETE, FanpLESStic-sea un EK projekts EMODnet Data Ingestion.

Un, tāpat kā 2019.gada konkursā, arī šogad LHEI pieteikums Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā ir ticis apstiprināts finansēšanai. Atkal ir iespēja strādāt ar fundamentāliem jūras ekosistēmas jautājumiem, šoreiz par vienšūnu un heterocītu veidojošo diazotrofu lomu Rīgas līča slāpekļa budžeta veidošanā. Apsveicam projekta vadītāju Juri Aigaru!

20. februārī Latvijas Hidroekoloģijas institūtā uzņēmām starptautisku skolēnu un skolotāju grupu, kura ieradusies Erasmus+ programmas projekta "Human Impacts @ Coastal Ecosystems" darba ietvaros. Pārstāvjiem no Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Spānijas, Portugāles un Ogres Valsts ģimnāzijas (uzņemošā skola) stāstījām par Baltijas jūru un tās izpētes metodēm ar okeanogrāfiskām ierīcēm un satelītiem, kā arī iesaistījām laboratorijas darbos. Grupas dalībnieki veica dažādus uzdevumus zooplanktona, zoobentosa un mikroplastmasas izpētē, kā arī iepazinās ar zivju vecuma noteikšanas metodēm, ūdens sāļuma gradientu Pasaules okeānā un ekotoksikoloģijas testu principiem.

Apakškategorijas

Ciešākie sadarbības partneri

  • Latvijas Universitāte

  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

  • Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku flotile

  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) 

  • ... pārējie.

Kontakti

Voleru iela 4, LV-1007, Rīga.

E-pasts:Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Šī mājas lapa izmanto Cookies, apmeklējot to Jūs piekrītat to izmantošanai.