Jaunumi

Noslēdzoties aprīlim, uzsākti lauku darbi Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansētā projektā Nr. 1-08/191/2020. Projekta mērķis ir izveidot pelaģiāles barības tīkla enerģijas plūsmu budžetu, ko izmantot kā instrumentu barības tīkla stāvokļa novērtēšanai. 

28. un 29. aprīlī LHEI komanda devās Rīgas līcī ievākt hidroloģijas, hidroķīmijas un planktona paraugus, lai sīkāk iedziļinātos mazo ūdens iemītnieku savstarpējās attiecībās. Tās nudien ir sarežģītas!

Vairāk informācijas par projektu: https://lvafa.vraa.gov.lv/projects/1-08_191_2020

Jūs gaida 22 jautājumi par trim dažādām ūdens vides pētījumu tēmām. Atbildēšana neaizņems vairāk par 25 minūtēm, viktorīna būs pieejama līdz plkst. 22.00, 30.04.21. Tā kā uzvarētājam ir paredzēta balva, lūdzu pirms viktorīnas uzsākšanas atsūtiet savu e-pasta adresi un lietotājvārdu, kuru izmantosiet viktorīnā, uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Dalībnieku skaits ir ierobežots!  Saite uz viktorīnu šeit - https://kahoot.it/challenge/04641189?challenge-id=9de607a0-72b8-491d-bae4-47316258debf_1619768854355

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir dalībnieks EU4Ocean tīklā, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par pasaules jūru un okeānu daudzveidību un kādēļ ir svarīgi aizsargāt šīs ekosistēmas. EU4Ocean platformas biedru pulkā ir dažādas organizācijas un institūcijas, kuras apvienojas kopīgās kampaņās un projektos, tādā veidā palīdzot izplatīt ziņas par aktuālo jūras pētniecībā. Sīkāka informācija par šo platformu, citiem tās biedriem un aktuālitātēm pieejama šeit: https://ej.uz/EU4Ocean

Kā labs piemērs minama iniciatīva “The Marine Diaries”. Šī projekta mājaslapā https://www.themarinediaries.com/marine-ecosystem-diaries  tiek apkopoti noderīgi materiāli par dažādiem jūras dzīvotņu tipiem pasaulē (informācija ir angļu valodā). Tur var atrast noderīgu informāciju un faktus par, piemēram, koraļļu rifiem, zemūdens mežiem un dziļūdens hidrotermiskajām atverēm. Šie materiāli var lieti noderēt mācību nolūkiem vai kalpot par iedvesmu.

13. aprīlī, ERAF projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/008 "Pētniecības infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Daugavpils Universitātē" ietvaros, LHEI piegādāts mikroautobuss Renault Master ar pārvietojamās laboratorijas aprīkojumu. Savukārt 14. aprīlī savu pirmo izmēģinājuma peldējumu veica jaunais kuteris, kas ļoti piemērots piekrastes zemūdens biotopu apsekošanai.

LHEI vadošās pētnieces Ingrīdas Andersones sniegtā intervija Latvijas radio 1 par LIFE REEF projektā plānoto rifu un smilšu sēkļu apsekošanu būs dzirdama ceturtdien, 1. aprīlī (bez jokiem), raidījumā "Labrīt", plkst. 8.45. Pēcāk klausāma portālā lsm.lv.

Par to, kas plānots projektā LIFE REEF, plašākai publikai paredzēts stāstīt 24. martā, tiešsaistē, uzsākšanas semināra laikā. Pieteikšanās semināram līdz 21. martam, aicināts ikviens interesents! Pieteikšanās veidlapa un semināra programma atrodama šeit - https://reef.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/12/

No 9. līdz 10. novembrim LHEI pētniece Evita Strode piedalījās tiešsaistes vebinārā "Environmental Sustainability and Climate Change - Emerging issues on climate change and environmental sustainability". Vebināra laikā prezentēti PostDoc pētniecības projektā (pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465) iegūtie rezultāti – "Environmental health assessment of the Gulf of Riga using biomarkers in amphipod Monoporeia affinis". Pētījums atspoguļo Rīgas līča ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam izmantotu selektīvu biomarķēšanas metožu pielietošanu, lai noteiktu vides kvalitātes stāvokli un potenciālā piesārņojuma ietekmi uz bioloģiskajiem resursiem.

Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmas LIFE projektam "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā"  jeb LIFE REEF 2021. gadā paredzēts uzsākt plašu jūras aizsargājamo biotopu Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā stāvokļa apzināšanuProjekta partneri ir tikai Latvijas institūcijas, vadošais partneris - Dabas aizsardzības pārvalde, partneros bez LHEI arī vēl zinātniskais institūts "BIOR". Vairāk informācijas par projektu un tā aktivitātēm - https://reef.daba.gov.lv/public/lat/

 

Latvijas Hidroekoloģijas institūts organizē vebināru ZOOM platformā par Interreg Baltijas jūras programmas projekta CWPharma "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" rezultātiem. Interesentiem iespēja reģistrēties -

https://us02web.zoom.us/webinar/register/WN_aR93bKprQeuJpgbTGx0zVQ

Programmā - informācija par farmaceitisko vielu koncentrācijām ūdens vidē, ar tām saistītajiem riskiem, iespējamie risinājumi  vielu koncentrāciju samazināšanai.

Semināra sākums 09:30, noslēgums 13:00.

2021.gada Latvijas Universitātes 79. starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas norisinājās tiešsaistē, LHEI kopumā piedalījies ar 6 prezentācijām trijās konferences apakšsekcijās.

Apakšsekcijā “Ekosistēmas un ugunsgrēki”, Inta Dimante-Deimantoviča 28. janvārī uzstājās ar prezentāciju “Microplastic waste accumulation in lake sediments”. Prezentācijas līdzautoros arī LHEI zinātniskās asistentes Marta Barone un Natālija Suhareva.  5. februārī apakšsekcijā “Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldība” Reinis Kostanda piedalījās ar ziņojumu “Vides pārvaldības pārskats Kandavas novada pašvaldībā”. Savukārt 9. februārī apakšsekcijā “Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība”  LHEI zinātnieki iepazīstināja konferences dalībniekus ar trīs prezentācijām: (1) Anete Fedorovska, Māra Kostanda, Solvita Strāķe, Ingrīda Puriņa “Dominējošo sūneņu (Bryozoa) sugu taksonomiskā sastāva analīze Latvijas ūdeņos”, (2) Liene Spilva, Ingrīda Puriņa “Monitoringa metožu izstrāde cietās grunts biotopiem Baltijas jūrā” un (3) Evita Strode, Ieva Bārda “Rīgas līča ekoloģiskā stāvokļa novērtējums izmantojot biomarķieru aktivitāti bentosa organismos – sānpeldēs un gliemenēs”. Rita Poikāne bija līdzautore institūta BIOR prezentācijai “Dzīvsudraba piesārņojums pelēkā roņa Halichoerus grypus audos Baltijas jūrā”.

Climate KIC programmas "Pioneers into Practice" ietvaros oktobrī LHEI praktizējās Polijas Ģeoloģijas institūta ģeoķīmiķe Barbara Massaļska. Barbaras pašreizējā pētniecība saistīta ar primāro producentu cenožu rekonstrukciju no permas perioda Cehšteina jūrā, izmantojot organiskos ģeoķīmiskos rādītājus un bioloģiskos marķierus. Mūsu institūtā Barbara apguva mikroplastmasas pētījumu izmantošanu saldūdens ekosistēmu stāvokļa un izmaiņu novērtēšanā, piedaloties paraugu ievākšanā, apstrādē un analīzē. Novēlam Barbarai labas sekmes iegūto prasmju izmantošanā turpmākos pētījumos!

JPI Oceans un JPI Climate kopīgi finansētajam projektam CE2COAST, kurā LHEI ir partneros, radīta arī informatīva mājas lapa papildus jau pieejamajiem profiliem Twitter un Facebook - www.ce2coast.com Projekta ambīcija ir sniegt nopietnu ieguldījumu klimata izmaiņu ietekmes izpratnē un prognozēšanā tieši reģionālajās jūrās un to piekrastēs, lai pielāgošanās un ietekmes mazināšanas stratēģijas darbotos efektīvi.  

Jaunā pētījumā, kurš tikko publicēts žurnālā "Estuarine, Coastal and Shelf Science", LHEI pētniece Maija Viška kopā ar Igaunijas kolēģiem noskaidrojusi, ka ūdens līmenis Latvijas jūras ūdeņu krastos laikā no 1991. līdz 2018. gadam ir kļuvis mazāk mainīgs, salīdzinot ar 1961.-1990.g. periodu, taču kopumā ir novērojuma ūdens līmeņa paaugstināšanās. Tāpat konstatēts, ka retāki kļuvuši ļoti zema ūdens līmeņa gadījumi un visumā ūdens līmeņa celšanās pie Latvijas krastiem ir lēnāka nekā globālā mērogā.  Apsveicam Maiju ar publikāciju! Viss raksts lasāms šeit -
 https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0272771419309898

Šā gada 29. decembrī plkst 14:00 Latvijas Hidroekoloģijas institūts organizē vebināru Rekomendācijas mikroplastmasas piesārņojuma klātbūtnes noteikšanai un analīzei saldūdeņos”. Aicināti piedalīties eksperti, pētnieki un citi interesenti.

Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekts CWPharma par farmaceitisko vielu ieplūžu samazināšanu tuvojas noslēgumam un rezultātu apkopojumi no darba sadaļām, kur intensīvi piedalījās LHEI, atskaišu veidā pieejami šeit:

https://www.zenodo.org/record/4003461#.X2h2FouEaUk
https://zenodo.org/record/4032487#.X2h0nYuEaUl

Ceram uz rezultātu izmantošanu farmaceitisko vielu samazināšanai notekūdeņos!

Latvijas Hidroekoloģijas institūts nodod publiskai apspriešanai Vides pārskata projektu Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, kas sagatavots Rīcības programmai Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2021. – 2027. gadam. Komentārus un ieteikumus lūdzu sūtīt uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz 2021. gada 15. janvārim. Vides pārskata projekts pieejams šeit.

Mums ir bijusi ļoti interesanta vasara, kuras laikā tapuši arī vairāki kvalitatīvi skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi. Viens no tiem – par mikroplastmasu Latvijā sastopamo tējas maisiņu sastāvā.

Paldies Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolniecēm Evai un Alisei par pacietību veikt novērojumus 5 nedēļu garumā. Zinātniski pētnieciskais darbs tapis kā daļa no sabiedrības izglītošanas pasākumiem projekta ERAF/POSTDOC 1.1.1.2/VIAA/2/18/359 ietvaros.

Vairāk par pētniecisko darbu un tā rezultātiem Dabas Diena rakstā:

https://www.diena.lv/raksts/videunturisms/dabasdiena/zem-lupas--tejas-maisins-14247920.

Gada beigās, apkopojot LHEI 2020. gada laikā pieteiktos un finansējumu saņēmušos projektus (rudens cāļus), secinām, ka nākošajā gadā darba būs daudz. Ar jauno gadu jāuzsāk vēl viens Latvijas Zinātnes padomes grants par slāpekļa fiksācijas procesiem Rīgas līcī. Ne mazāk atbildīgi ir pētījumi LHEI salīdzinoši jaunās nozarēs - okeanogrāfijā un ezeru ekoloģijā divos ceturtās kārtas pēcdoktorantūras grantos. Mikroplastmasas pētījumi jāturpina Latvijas-Lietuvas programmas projektā ESMIC - https://latlit.eu/esmic/ Šoruden uzsākti arī divi "Seed Money" projekti - REHAZE (finansē Zviedrijas Institūts) un BlueBioSites (Interreg BSR programma). Liels darba apjoms piecu gadu garumā paredzams jaunā Eiropas Savienības programmas LIFE projekta LIFE REEF ietvaros, jūras aizsargājamo teritoriju attīstībai. Vēlēsim sev labu laiku un izturību!

Tiešsaistes - vebināra formātā trīs gadu darba rezultāti 9. septembrī tiek prezentēti projekta BONUS BASMATI gala seminārā. LHEI pārstāvēts ar diviem ziņojumiem par ekosistēmas pakalpojumu novērtēšanas jautājumiem. Semināra programma pieejama  https://bonusbasmati.eu/event/final-seminar/

Sakarā ar pandēmiju, patlaban plānotās PostDoc granta mobilitātes aktivitātes tiek veiktas kā virtuālās apmācības, ar sadarbības partneriem organizējot metožu apspriešanu un neskaidro jautājumu risināšanu tiešsaistes platformās. Novembrī LHEI pētniece Evita Strode piedalījās projekta ER90 HAZLESS interaktīvā darba grupā par biomarķieriem, sadarbībā ar Somijas Vides institūtu SYKE (20. 11.) un COST Action CA18238 “Eiropas starpdisciplinārā tīkla platforma jūras biotehnoloģijā - Ocean4Biotech” tīklošanas pasākumos (24.-26.11.). Ocean4Biotech vispārējais mērķis ir apvienot ekspertus jūras biotehnoloģijas jomā, nodrošinot platformu viņu zināšanu un pieredzes apmaiņai, kā arī izstrādājot plānu veiksmīgai, ilgtspējīgai un ētiskai jūras biotehnoloģijas ieviešanai praksē. Vairāk informācijas par šo iniciatīvu - https://www.ocean4biotech.eu/

PostDoc granta aktivitāšu finansiālais nodrošinājums: Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma nr. Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465.

Jebkuram interesentam, kurš vēlas izmantot okeanogrāfijas datus, kas ievākti gan Eiropas, gan ārpus Eiropas jūrās, iespējams piedalīties projekta SeaDataCloud organizētajā vebinārā 17. septembrī. Programma un pieteikšanās - https://www.seadatanet.org/Events/User-wokshops/SDC-2nd-user-Workshop

SeaDataCloud - Horizon2020 programmas projekts, LHEI ir viens no projekta 56 partneriem.

Vai Latvijā būtu jārīkojas kā Igaunijā? Bet varbūt kā Dānijā? Kā vislabāk un ilgtspējīgāk attīstīt jūras resursos balstītu bioekonomiku? Uz šiem jautājumiem atbildes meklējamas seminārā, kuru 26. novembrī tiešsaistē rīko LHEI, projekta "Blue Platform" ietvaros. Reģistrācija semināram un programma meklējama šeit - https://www.submariner-network.eu/news/general-news/854-register-for-26-nov-blue-platform-workshop-on-mapping-perspectives-of-the-blue-bioeconomy-in-the-baltic-states

Latvijas Hidroekoloģijas institūts šīs nedēļas izskaņā iesaistījies divos sabiedrības izglītošanai veltītos pasākumos divās lielākajās Latvijas jūras pilsētās:

* 21. augustā Liepājā Vides dienā kopā ar Liepājas pašvaldību praktiskas ievirzes aktivitātes Baltijas jūras bioloģiskās daudzveidības izzināšanā, vairāk informācijas - https://www.liepaja.lv/ar-praktiski-izzinosam-aktivitatem-aicina-iepazit-baltijas-juras-piekrastes-vertibas/?fbclid=IwAR3MCLAU5bcREv26ZaLmTDLAcKk_JzGnlzoEWsSO0HTL_O98tOMMcQDFPmo

* 23. augustā Rīgā, 2. Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA2 Ģimenes dienā - iepazīšanās ar nezināmo jūras pasaulē (akvāriju formātā), vairāk informācijas - https://www.rigabiennial.com/lv/calendar/family-day

Pasākums Liepājā notiek sekojošu projektu darba ietvaros:

  • Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekts "Completing management options in the Baltic Sea Region to reduce risk of invasive species introduction by shipping (COMPLETE)";
  • atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai (nr. 1.1.1.2/16/I/001) “Agrīnās brīdināšanas sistēmas izstrāde ūdens vides kvalitātes novērtēšanai, izmantojot inovatīvas ekotoksikoloģiskas metodes sānpelžu (Amphipoda) reproduktīvo traucējumu noteikšanai”, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/3/19/465.

Šobrīd Latvijas Hidroekoloģijas institūtā veicam Latvijā radītu peldkostīmu testēšanu. Šī pētījuma pasūtītājs ir sociālais uzņēmums SIA “Mans Peldkostīms” (@SWIMBE) no Valmieras. Uzņēmums šuj peldkostīmus no īpaša audums - tas ražots Itālijā no veciem zvejas tīkliem, PET pudelēm un citiem plastmasas izstrādājumiem, tādējādi dodot otro dzīvi plastmasas atkritumiem. Tomēr, kā no ikviena apģērba, kas ražots no sintētiskā materiāla, arī no šiem peldkostīmiem mazgāšanas laikā izdalās mikroplastmasas šķiedras. SIA “Mans Peldkostīms” vēlas noskaidrot vai un cik lielā mērā šīs šķiedras izdalās no uzņēmumā šūtiem izstrādājumiem, un kāds varētu būt iespējamais praktiskais risinājums šīs vides problēmas mazināšanai.

Privātā dīķī Cēsu apkārtnē ir ievietotas 9 nerūsējošā tērauda konstrukcijas (mezokosmi), kuros pievienota vecināta (ar UV starojumu, spiedienu un augstu temperatūru) un nevecināta plastmasa, lai vairāku mēnešu garumā novērotu izmaiņas ekosistēmā, kas radušās plastmasas klātbūtnē. Pirmie rezultāti liecina par skābekļa režīma izmaiņām mezokosmos, kuros pievienota plastmasa. Eksperiments palīdzēs izprast pieaugošā plastmasas atkritumu daudzuma ietekmi uz vidi un organismiem.
Mikroplastmasas pētījumi saldūdeņos LHEI tiek realizēti atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai projekta ietvaros, projekta numurs 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359.

Ciešākie sadarbības partneri

  • Latvijas Universitāte

  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

  • Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku flotile

  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) 

  • ... pārējie.

Kontakti

Voleru iela 4, LV-1007, Rīga.

E-pasts:Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Šī mājas lapa izmanto Cookies, apmeklējot to Jūs piekrītat to izmantošanai.