Baltijas jūras resursi nav pilnībā izmantoti

Valstij vajadzētu vairāk atbalstīt inovatīvos veidus un risinājumus, kā izmantot jūras resursus, jo šie resursi nav tikai zivis cilvēku vai dzīvnieku uzturā, uzskata Dr. biol., Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece Anda Ikauniece.

"Te ir arī ieinteresēto cilvēku un iespēju jautājums. Pieejas var būt dažādas, arī smeļoties idejas citur pasaulē. Piemēram, jūras bioloģiskajā stacijā Itālijā blakus fundamentālajiem pētījumiem nodarbojas arī ar aļģu kultūru uzturēšanu un audzēšanu un sekmīgi sadarbojas ar farmācijas industriju. Pagaidām Baltijas jūras resursi netiek pilnībā izmantoti," uzskata Ikauniece, norādot, ka arī viļņu enerģijas izmantošana ir labs, bet līdz šim maz izmantots piemērs:

"Jebkura kustība rada enerģiju, kuru var savākt un transformēt elektroenerģijā. Zviedrijā Upsālas Universitātē nopietnā līmenī strādā pie viļņu enerģijas transformatora radīšanas. Tas varētu būt viens no nākotnes enerģijas veidiem."

Programmas Latvijas ekosistēmu vērtība un dinamika klimata ietekmē ietvaros institūtā pašlaik pēta jūras vides funkcionēšanu. "Tiek pētīts vēja, straumju un viļņu režīms, noskaidroti sedimentācijas jeb vielu nosēšanās procesi Latvijā, tās teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Mūsu uzdevums ir novērtēt šo procesu izmaiņas iespējamo klimata scenāriju ietekmē. Noskaidrot arī barības ķēžu funkcionēšanas izmaiņas jūras ūdeņu biotopos un ar tiem saistītajās piekrastes ekosistēmās, kvantificējot iespējamās izmaiņas atbilstoši klimata pārmaiņu scenārijiem," paskaidro Ikauniece. Kopējais programmas mērķis ir veikt vides un dabas resursu izpēti, lai panāktu to ilgtspējīgu izmantošanu.

Vējš, straumes un viļņi

Ikauniece stāsta, kā notiek vēja, straumju un viļņu režīmu pētījumi: "Ir divas pieejas. Viena pieeja saistīta ar to, ka pašlaik Latvijas Elektronikas un datorzinātņu institūts veido mazas iekārtas – tā saucamos viedos sensorus, kurus izvietot jūrā un kuri uz bāzes staciju noraida ziņas par mūs interesējošiem parametriem. Šādi tiek iegūti lauka dati. Otra pieeja balstīta uz fizikas izmantošanu un modelēšanu. Vējš ir dažāda rakstura gaisa masu pārvietošanās, tas arī izraisa viļņus. Tos var labi paredzēt un modelēt," paskaidro jūras bioloģe. Mūsu senči jau sen fiksējuši novērojumu par spiediena maiņu, kas nozīmē laika apstākļu maiņu – ja mainās spiediens, mainīsies arī vējš un viļņi. "Princips ir līdzīgs, tikai mēs klāt pieliekam ciparus – mērījumus. Sakām – nevis lieli viļņi, bet četrus metrus augsti viļņi," stāsta Ikauniece. Arī runājot par straumēm, vispārējās cirkulācijas straumes, kas saistītas ar zemes griešanos, ir atšfifrētas, bet vēl pastāv arī vēja radītās straumes, kuras uzvedas citādi un mēdz atšķirties pie vēja virzieniem. "Tās nav tik ilgstošas un pastāvīgas, salīdzinot ar vispārējās cirkulācijas straumēm. Tieši tāpēc mēs tās arī pētām – kā tās iespaido pārējos procesus jūrā," piebilst Ikauniece.

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieki secinājuši – mainoties klimata režīmam, izmaiņas būs. Augstāka gaisa temperatūra nozīmē lielāku iztvaikošanu. Nobīdes atmosfērā mainīs nokrišņu daudzumu. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī vēja radītās straumes. Respektīvi, vēja režīma maiņa izriet no klimata pārmaiņām. Nākamajā gadā darbam pie šī projekta vajadzētu noslēgties, taču, kā stāsta A. Ikauniece, institūts cer uz termiņa pagarinājumu: "Nākamgad ceram saņemt papildu finansējumu, ko vēlamies pārdalīt arī uz 2018. gadu. Šajā projektā jāveic daudz lauka darbu, un tie ir saistīti ar došanos jūrā, kas nav iespējams jebkuros laika apstākļos. Tāpēc ceram, ka varēsim izmantot nākamo gadu lauku sezonas darbu izpildei un tad rezultātus summēt, apkopot un publicēt." Jāpiebilst, ka Hidroekoloģijas izstitūta pētnieki jūrā dodas gan ar pašiem piederošu kuteri, gan Jūras spēku kuģi. Tiek izmantots arī Igaunijas zinātniskais kuģis.

Mainīsies viļņu augstums

Vaicāta par secinājumiem, Ikauniece atzīst – ar tiem pagaidam vēl nevar steigties, jo arī mērierīces atrodas eksperimentālajā stadijā: "Tās nupat palaistas ūdenī un sākušas mērījumus. Vēl ir jāpieslīpē tehniskās nepilnības, kas ar šo procesu saistītas." Līdzīgas iekārtas gan iespējams nopirkt, tās maksā dārgi, tāpēc Hidroekoloģijas institūts devis iespēju Latvijas zinātniekiem – par mazākiem līdzekļiem tās tiek izstrādātas Elektronikas un datorzinātņu institūtā. "Tas arī novērojumus padarīs pieejamākus, jo skaidrs, ka tuvākajā laikā zinātnei vai jaunākajiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem diez vai būs tik daudz līdzekļu, lai varētu pilnībā nosegt mūsu intereses," piebilst institūta vadošā pētniece.

Savukārt, runājot par modelēšanas scenārijiem, zinātnieki prognozē, ka mainīsies viļņu augstums Baltijas jūrā – līdz 2100. gadam tie varētu būt četrus metrus augsti. "Tas nebūs nekas ekstrēms, viļņi kļūs tikai nedaudz augstāki. Tas varētu izraisīt pārmaiņas sedimentācijā un līdz ar to arī krasta erozijas procesos," piebilst Ikauniece.
Viņa atturas no precīzām prognozēm, kas varētu skart Baltijas jūras krastus, bet pieļauj, ka no pludmalēm prom nestās smiltis var tikt nestas prom ātrāk un jaudīgāk. Baltijas jūras piekrastē Jūrkalnē, Rīgas jūras līcī – austrumu krastā, izmaiņas kļūs redzamākas – pieņem zinātniece. Kāds šeit ir risinājums? Piemēram, Spānijas ziemeļu krastā, Santanderā pludmale tiek mākslīgi barota ar smiltīm, tās savedot papildus ar īpašu smago tehniku. Tomēr Ikauniece neuzskata, ka šis ir absolūti racionāls solis: «Ja mēs barojam pludmali, tad tas būtu jādara no jūras puses, ne tik daudz no krasta puses, jo tās tāpat tiks aiznestas prom. Tā ir kā cīņa ar vējdzirnavām." Kā vecajā teicienā – ko jūra grib paņemt, to tā paņem. Tāpēc zinātnieki vēl lēš, vai pludmales būtu jābaro, kur tās būtu jābaro, bet varbūt nav jādara nekas. 

Ir arī pārsteigumi

Šī projekta laikā jūras bioloģei nācies piedzīvot arī pārsteigumus attiecībā uz barības ķēdēm jūrā: "Viss nenotiek tā, kā bijām iedomājušies. Rīgas jūras līcis – tāpat kā visa Baltijas jūra –  tiek uzskatīts par nedaudz "pārbarotu", tāpēc mums ļoti jāpieskata savas darbības jūrā. Lai varētu tās labāk pieskatīt, jāzina, kas līcī dzīvo un kā uzvedas. Tāpēc pētījām tā saucamo pirmējo organisko vielu. Jūrā tie ir mazi augi, ko sauc par fitoplanktonu. Interesējāmies, cik daudz organisko vielu un kādos apstākļos fitoplanktons producē. Izrādījās, ka pēc siltajām ziemām, ko piedzīvojām divus aizvadītos gadus, fitoplanktona producēšana ir citāda nekā pēc aukstajām ziemām. Vēl gan jāpēta, kā tas varētu atsaukties uz tiem, kas šo fitoplanktonu apēd."

Zinātnieki gan bija gaidījuši vienkāršāku, labāk saprotamu un arī vieglāk izstāstāmu ainu. "Klasisks piemērs, kā jūrā notiek barošanās, ir šāds: ir daži mazi augi, pēc tam ir mazi dzīvnieki, pēc tam lielāki dzīvnieki. Augiem jābūt noteikta veida. Tiek uzskatīts, ka šie mazie augi – fitoplanktona sugu grupa – arī dod vislielāko organiskās vielas pieaugumu. Taču mēs konstatējām, ka ir arī citi "spēlētāji", kas rada šo organisko vielu, uz kuriem agrāk "aizdomas" nekrita. Slavenākais mūsu "varonis" ir vicainis Mesodinium rubrum – izrādījās, ka Rīgas jūras līcī tam ir ievērojama nozīme organiskās vielas ražošanā. Tur, kur ir šis vicainis, produkcijas līmenis ir augstāks. Savukārt klasiski tika uzskatīts, ka labākie producētāji ir kramaļģes, kuras attīstās pavasarī," stāsta Ikauniece.

Tātad līdz ar siltajām ziemām darbojas shēma ar vicaini, pēc aukstajām ziemām – ar kramaļģēm. Ja klimata izmaiņu rezultātā sagaidām temperatūras paaugstināšanos, tad acīmredzami mainās arī galvenās organiskās vielas producētāji. Zinātniekiem vēl jāpēta, kā tas patīk tiem, kas viņus ēd.

Vaicāta, kā tas ietekmē jūras sastāvu – uz labo vai slikto pusi, Ikauniece teic – nav labās vai sliktās puses: "Jūras sistēma cenšas pielāgoties un nonākt līdzsvarā. Pastāv iespēja, ka mainās sugu sastāvi vai sāk dominēt sugas, kas cilvēkam tautsaimniecībā nav tik labi izmantojamas. Piemēram, zvejniecībā. Ja samazināsies reņģu skaits, tad palielināsies kazragu skaits, bet pieņemu, ka nevienam tas nepatiks, jo no saimnieciskā viedokļa tas būs neizdevīgi."

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

 

Ciešākie sadarbības partneri

  • Latvijas Universitāte

  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

  • Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku flotile

  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) 

  • ... pārējie.

Kontakti

Voleru iela 4, LV-1007, Rīga.

E-pasts:Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Šī mājas lapa izmanto Cookies, apmeklējot to Jūs piekrītat to izmantošanai.