Dzīvsudrabs
Novērtējuma periodā (2017-2021) dzīvsudraba koncentrācijas zivju audos uzrāda samērā lielas koncentrāciju atšķirības starp novērojumu vietām. Koncentrāciju atšķirības veidojas gan dēļ atšķirīgiem vides faktoriem (piemēram, atšķirības barības bāzē starp gadiem un vietām), gan dēļ paraugā iekļauto īpatņu vecuma dažādības (pamatā 2 – 4 gadi), gan dēļ atšķirībām izmantoto sugu dzīvsudraba bioakumulācijas līmeņos.
Attēls. Dzīvsudraba (Hg) koncentrācijas asaros un reņģēs. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi, F – Baltijas jūras atklātie ūdeņi
Koncentrācijas, kas reģistrētas Austrumgotlandes baseina un Rīgas līča atklātajos ūdeņos nozvejoto reņģu audos norāda uz labu vides stāvokli. Savukārt koncentrācijas, kas reģistrētas piekrastes ūdeņos nozvejoto asaru audos norāda uz to, ka labs vides stāvoklis vēl nav sasniegts, lai gan kopumā novērtējuma periodā reģistrētā vidējā koncentrācija visos apakš-baseinos ir zemāka kā iepriekšējā periodā.
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | ||
| 2007-2011 | 2012-2016 | 2017-2021 | ||||
| Baltijas jūras atklātie ūdeņi | 201 | – | 24 | 13 | ↘ | Zema |
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 201 | 55 | 60 | 42 | ↘ | Augsta |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 201 | 45 | 49 | 39 | ↘ | Augsta/Vidēja |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 201 | 20,0 | 18,8 | 12 | ↘ | Augsta |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 201 | 57 | 59 | 33 | ↘ | Augsta |
| Pārejas ūdeņi | 201 | 58 | 68 | 41 | ↘ | Augsta |
Tabula. Dzīvsudraba (Hg) (µg/kg uz mitro masu muskuļu audos) robežvērtības, šī novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums. Atklāto ūdeņu novērtēšanai ir izmantota reņģe (Clupea harengus) un piekrastes ūdeņu novērtēšanai ir izmantots asaris (Perca fluviatilis).
(1) Direktīva 2013/39/EU