Dzīvsudrabs
1.attēls. Dzīvsudraba (Hg) koncentrācijas asaros un reņģēs. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi, F – Baltijas jūras atklātie ūdeņi
Apskatītajā periodā dzīvsudraba koncentrācijas zivju audos uzrāda samērā lielas gada vidējo koncentrāciju variācijas, kas apgrūtina tendences identificēšanu. Starpgadu koncentrāciju atšķirības veidojas gan dēļ atšķirīgiem vides faktoriem (piemēram, atšķirības barības bāzē starp gadiem), gan dēļ paraugā iekļauto īpatņu vecuma dažādības (pamatā 2 – 4 gadi).
Baltijas jūras atklātajā daļā dzīvsudrabs reņģu audos ir noteikts tikai vienu reizi (1. attēls), tāpēc novērtējuma konfidencialitāte ir zema. Pieejamie dati norāda, ka Baltijas jūras atklātajā daļā stāvoklis ir slikts, jo novērotā gada vidējā koncentrācija pārsniedz noteikto robežvētību (1. tabula).
Savukārt Baltijas jūras piekrastes ūdeņos novērtējuma periodā (2012.-2016.g.), tāpat kā iepriekšējā periodā, dzīvsudraba koncentrācija asaru audos ir noteikta četras reizes, līdz ar to novērtējuma konfidencialitāte ir augsta. Novērtējuma periodā reģistrētās gada vidējās dzīvsudraba koncentrācijas variēja no 36 līdz 76 µg/kg uz mitro masu (1. attēls). Novērotās koncentrācijas visos novērtējuma perioda gados būtiski pārsniedza noteikto robežvērtību (1. tabula). Salīdzinot šī perioda vidējo koncentrāciju ar iepriekšējā perioda vidējo koncentrāciju, var konstatēt nelielu pieaugumu. Tomēr, ņemot vērā lielo datu izkliedi, izmaiņas nav būtiskas.
Rīgas līča rietumu piekrastē novērojumu rezultāti novērtējuma periodā ir pieejami par visiem pieciem gadiem. Savukārt iepriekšējā periodā tikai par trīs gadiem. Tāpēc novērtējuma konfidencialitāte ir augsta, novērtējot vides stāvokli periodam no 2012. līdz 2016.gadam, bet vidēja, novērtējot izmaiņas starp šo un iepriekšējo periodu. Novērtējuma periodā gada vidējās koncentrācijas svārstījās no 36 līdz 65 µg/kg uz mitro masu (1. attēls), visos gadījumos pārsniedzot noteikto robežvērtību.
Rīgas līča atklāto ūdeņu reņģu audos noteiktās dzīvsudraba koncentrācijas pieejamas no 2008.gada līdz 2015.gadam. Gan novērtējuma periodā (2012.-2016.g.), gan iepriekšējā periodā (2007.-2011.g.) ir pieejami dati no četriem gadiem, līdz ar to novērtējuma ticamība ir augsta. Dzīvsudraba gada vidējās koncentrācijas novērtējuma periodā variēja no 17 līdz 23 µg/kg uz mitro masu (1. attēls) un noteikto robežvērtību (1. tabula) pārsniedza tikai vienu reizi – 2013.gadā. Savukārt iepriekšējā periodā gada vidējās koncentrācijas variēja no 15 līdz 24 µg/kg uz mitro masu (1. attēls), noteikto robežvērtību pārsniedzot divas reizes – 2009. un 2011.gadā. Kopumā vides stāvoklis pārskata periodā ir vērtējams kā labs. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka atšķirības starp šo un iepriekšējo periodu nav būtiskas.
Rīgas līča austrumu piekrastē dzīvsudraba koncentrāciju mērījumi zivju audos ir veikti kopš 2006.gada bez pārtraukuma (1. attēls), līdz ar to novērtējuma konfidencialitāte ir augsta. Novērtējuma periodā gada vidējās dzīvsudraba koncentrācijas svārstījās no 47 līdz 69 µg/kg uz mitro masu (1. attēls). Visos gadījumos dzīvsudraba koncentrācijas zivju audos būtiski pārsniedza noteikto robežkoncentrāciju. Starp dzīvsudraba koncentrācijām, konstatētām šajā un iepriekšējā pārskata periodā, nozīmīgu izmaiņu nav (1. tabula). Nelielā koncentrāciju atšķirība starp periodiem iekļaujas datu izkliedes intervālā un nav būtiska.
1.tabula. Dzīvsudraba (Hg) (µg/kg uz mitro masu muskuļu audos) robežvērtības, šī novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums. Atklāto ūdeņu novērtēšanai ir izmantota reņģe (Clupea harengus) un piekrastes ūdeņu novērtēšanai ir izmantots asaris (Perca fluviatilis).
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | |
| 2007.-2011.g. | 2012.-2016.g. | ||||
| Baltijas jūras atklātie ūdeņi | 201 | – | 24 | – | Zema |
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 201 | 55 | 60 | <-> | Augsta |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 201 | 45 | 49 | <-> | Augsta/Vidēja |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 201 | 20,0 | 18,8 | <-> | Augsta |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 201 | 57 | 59 | <-> | Augsta |
| Pārejas ūdeņi | 201 | 58 | 68 | ↗ | Augsta |
1Direktīva 2013/39/EU
Arī Rīgas līča pārejas ūdeņos dzīvsudraba koncentrācijas mērījumi zivju audos ir veikti bez pārtraukuma kopš 2006.gada (1. attēls), līdz ar to novērtējuma konfidencialitāte ir augsta. Rīgas līča pārejas ūdeņu asaros novērotās dzīvsudraba koncentrācijas ir salīdzinoši lielākas nekā citos ūdens objektos konstatētās (1. attēls) un atšķirībā no citiem objektiem ir novērojama koncentrāciju pieauguma tendence. Šajā novērtējuma periodā gada vidējās dzīvsudraba koncentrācijas svārstījās no 40 līdz 103 µg/kg uz mitro masu, bet iepriekšējā periodā dzīvsudraba koncentrācijas variēja starp 41 un 73 µg/kg uz mitro masu. Līdz ar to šī novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības uzrādīja jūtamas atšķirības (1. tabula), abos gadījumos būtiski pārsniedzot noteikto robežvērtību.