Izšķīdušais neorganiskais slāpeklis
1. attēls. Izšķīdušā neorganiskā slāpekļa (DIN) ilgtermiņa vidējās ziemas koncentrācijas Rīgas līcī un Baltijas jūrā. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi, F – Baltijas jūras atklātie ūdeņi (datu avots: SMHI).
Izšķīdušā neorganiskā slāpekļa novērojumu rezultāti ziemas sezonā Rīgas līča atklātajos un pārejas ūdeņos ar pārtraukumiem ir pieejami sākot ar 1974.gadu. Savukārt Rīgas līča piekrastes ūdeņos novērojumu rezultāti ir pieejami sākot ar 1990.gadu, bet Baltijas jūras atklātajos ūdeņos – ar 1971.gadu un piekrastes ūdeņos ar 1984.gadu. Rekonstruētās slāpekļa koncentrācijas Rīgas līcim un Baltijas jūrai uzrāda, ka jūtams koncentrāciju pieaugums sākas 1950-tajos gados un sasniedz maksimālās vērtības 1989.gadā Rīgas līcī un 1991.gadā Baltijas jūrā (1. attēls). Turpmākajos gados novērojama koncentrāciju samazināšanās. Tai pašā laikā jāatzīmē, ka ilgtermiņa koncentrāciju pieaugumu un samazinājumu piekrastes ūdens objektos nav iespējams novērtēt, jo novērojumi ir veikti fragmentāri. Visos ūdens baseinos ir novērojama liela aprēķināto vidējo vērtību starpgadu mainība, kas visizteiktāk ir novērojama pārejas ūdeņos.
Ziemas sezonas DIN koncentrācijas novērtējuma periodā, kā arī iepriekšējā periodā ir apkopotas 1.tabulā. Diemžēl pārskata periodā apsekojumu biežums variēja no divām reizēm periodā līdz nevienai (1.attēls). Rīgas līča atklātajiem ūdeņiem bija iespējams piemodelēt trūkstošās vērtības, bet pārējiem ūdens baseiniem šāda iespēja nebija. Bez tam Baltijas jūras atklāto daļu šai novērtējumā reprezentē tikai divas stacijas. Tāpēc novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir zems. Kopumā visos apskatītajos baseinos, izņemot Baltijas jūras atklāto daļu, ir novērojama koncentrāciju samazināšanās (stāvokļa uzlabošanās), tomēr tikai vienā baseinā novērotā koncentrācija varētu būt zemāka par robežvērtību. Tomēr ir jānorāda, ka šai gadījumā vērtējums balstās tikai uz viena gada (2016.g.) rezultātiem un tāpēc novērtējums ir ar zemu konfidencialitātes līmeni. Papildus jāatzīmē, ka visi apskatītie baseini, izņemot Baltijas jūras atklātos ūdeņus, ir relatīvi sekli (neliels ūdens tilpums) un tāpēc pakļauti augstai starpgadu mainībai atšķirīgo upju noteces režīmu dēļ. Īpaši tas ir spēkā pārejas ūdeņiem, kuros ir novērojams visstraujākais stāvokļa uzlabojums. Tāpēc atsevišķu pārskata perioda gadu izmantošana novērtējumā var radīt maldīgu priekšstatu par būtiskām negatīvām vai pozitīvām izmaiņām salīdzinot ar iepriekšējo periodu.
1.tabula. Ziemas sezonas izšķīdušā neorganiskā slāpekļa (DIN) (µmol L-1) robežvērtības, novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums.
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | |
| 2007.-2011.g. | 2012.-2016.g. | ||||
| Baltijas jūras atklātie ūdeņi | 2,51 | 3,32 | 3,34 | <-> | Zema |
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 82 | 19,08 | 12,083 | ↘ | Zema |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 112 | 11,26 | 9,013 | ↘ | Zema |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 5,21 | 13,82 | 12,25 | ↘ | Zema |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 112 | 26,43 | – | – | Zema |
| Pārejas ūdeņi | 142 | 32,30 | 17,20 | ↘ | Zema |
1HOD 39-2012
2Direktīva 2000/60/EK
3Balstīts uz viena gada datiem