Septembrī noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda pētniecības projekts

Septembrī noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda pētniecības projekts “Paleo-ekotoksikoloģijas pieeja, lai noteiktu plastmasas daļiņu ietekmi uz saldūdens stūrakmens vēžveidīgo grupas Cladocera funkcionālo un strukturālo daudzveidību” (projekta nr. 1.1.1.2/ VIAA/2/18/359).

Projekta zinātniskais mērķis bija noskaidrot mikroplastmasas daļiņu sastopamību un daudzumu saldūdens ekosistēmās, sākot no plastmasas masveida ražošanas pirmsākumiem 20. gadsimta 40. gados līdz mūsdienām, un novērtēt mikroplastmasas iespējamo ietekmi uz saldūdens stūrakmens vēžveidīgo grupas organismu funkcionālo un strukturālo daudzveidību. Tādā veidā pirmo reizi tika veikta mikroplastmasas izpēte ar jaunu paleo-ekotoksikoloģijas metodi datētos saldūdens nogulumu urbumos. Iegūtie lauka pētījuma dati tika pārbaudīti eksperimentālā veidā mezokosmu pētījumos.

Projekta laikā tika atklāts interesants fenomens – mikroplastmasas daļiņas, uzkrājoties ezeru nogulumos, nepaliek noteiktā laiku raksturojošā slānī kā tas ir raksturīgs dabiskas izcelsmes daļiņām (atmirušas augu, dzīvnieku daļiņas, smilts graudiņi utml). Mikroplastmasas daļiņas pārvietojas noguluma slāņos, migrējot aizvien dziļāk. Līdz ar to, mikroplastmasas daļiņas sastopamas ievērojamā skaitā ne tikai sākot no 20. gadsimta 40. gadiem, bet arī daudz senākos nogulumos, piemēram, no 18. gadsimta, kad plastmasa netika ražota.

Eksperimentālajā pētījuma daļā tika konstatēts, ka plastmasai ekosistēmā ir ietekme uz barošanās tīkla struktūru. Pievienojot ūdens ekosistēmā plastmasu, mainās sugu daudzveidība, īpatņu daudzums un funkcionālo grupu dominance.

Projekts arī sniedza būtisku ieguldījumu mikroplastmasas paraugu apstrādes metodoloģijas attīstībā. Tika konstatēts, ka apstrādes procesā tiek zaudēta būtiska daļa materiāla un tika piedāvāti risinājumi zaudētā materiāla daļas novērtēšanai.

Atsevišķā projekta darba aktivitātē tika pētītas mikroskopisko vēžveidīgo čaulu fosilās atliekas, rekonstruējot pagātnes vides apstākļus kā rezultātā tika atklāta būtiska antropogēnā ietekme uz sugu sabiedrībām un vides apstākļiem – pirms vairākiem gadu desmitiem papildinot ezera ūdeni ar blakus esoša barības vielām bagātāka ezera ūdeni, ir veicināta eitrofikācija, kas izraisījusi ezera ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanos.

Projekta praktiskais ieguvums ir pilnveidota metodoloģija mikroplastmas paraugu apstrādē un ekspertīzē balstīta pakalpojuma piedāvājuma izveidošana.

Ciešākie sadarbības partneri

  • Latvijas Universitāte

  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

  • Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku flotile

  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) 

  • ... pārējie.

Kontakti

Voleru iela 4, LV-1007, Rīga.

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Datu aizsardzības speciālists Aleksandra Ivanova: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Šī mājas lapa izmanto Sīkdatnes, apmeklējot to Jūs piekrītat to izmantošanai.