Noslēdzies projekts – “Mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa pilnveidošana upēs un jūras piekrastes smiltīs”

Novembrī noslēdzies LVAF finansētais projekts ar mērķi pilnveidot mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa metodes upēs un jūras piekrastes smiltīs

Noslēdzies projekts – “Mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa pilnveidošana upēs un jūras piekrastes smiltīs”

Novembrī noslēdzies Latvijas vides aizsardzības fonda finansētais projekts (reģ. Nr. 1-08/37/2022) “Mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa pilnveidošana upēs un jūras piekrastes smiltīs”.

Projekta mērķis bija uz esošo zināšanu un iestrāžu bāzes pilnveidot mikroplastmasas piesārņojuma monitoringa metodes upēs un jūras piekrastes smiltīs, izveidojot vadlīnijas regulāram monitoringam, kas ļautu noteikt un raksturot ar mikroplastmasas piesārņojuma daudzuma izmaiņām saistītas tendences jūras vidē.

Projekta īstenošanas laikā tika apkopota informācija par mikroplastmasas monitoringu upēs un piekrastes smiltīs pludmalēs citās Eiropas valstīs, tika pilnveidoti esošie paraugu ievākšanas un apstrādes protokoli. Kopā tika ievākti, apstrādāti un analizēti 297 paraugi no 5 lielākajām Latvijas upēm un 11 jūras pludmalēm četrās sezonās viena gada laikā.

Projekta rezultātā tika izveidotas “Mikroplastmasas piesārņojuma upēs un jūras piekrastes smiltīs monitoringa vadlīnijas”, kurās ietverta informācija par paraugu ievākšanu, apstrādi, analīzi, rezultātiem un rekomendācijām turpmākam monitoringam.

Apkopotajos rezultātos tika konstatēts, ka augstākās mikroplastmasas piesārņojuma koncentrācijas pludmales smiltīs ir novērojamas rudens un ziemas sezonās, visvairāk daļiņu bija tādās pludmalēs kā Akmeņrags, Liepāja, Tūja, Vecāķi un Ventspils, bet vismazāk – Engure, Lilaste, Mērsrags, Roja un Jūrkalne. Smiltīs dominē šķiedras un fragmenti, savukārt attiecībā uz daļiņu izmēra sadalījumu dominē frakcija 1–5 mm. Biežāk sastopamie polimēru veidi smiltīs bija polietilēns, polipropilēns un polistirols.

Mikroplastmasas koncentrāciju pludmales smiltīs ietekmē smilšu granulometriskais sastāvs, kā arī Baltijas jūras un Rīgas līča viļņu enerģijas režīms kopā ar straumju cirkulāciju un saldūdens ieplūdes bilanci. Upēs augstākā mikroplastmasas daļiņu koncentrācija tika konstatēta Salacā, savukārt zemākā – Lielupē. Visvairāk daļiņu tika novērots pavasara sezonas paraugos; dominēja fragmenti un šķiedras izmēru klasē no 300 līdz 1000 µm un biežāk sastopamie polimēru veidi bija polietilēns un polipropilēns.

Plašāk ar pētījuma rezultātiem iespējams iepazīties šeit:

Scroll to Top