Svešzemju sugas

Svešzemju sugas

Baltijas jūra tiek uzskatīta par uzņēmīgu pret svešo sugu ienākšanu un šobrīd ir reģistrēta jau 221 svešzemju suga (AquaNIS database, 01.06.2022). Ne visas Baltijas jūrā konstatētās svešās sugas izveido dzīvotspējīgas populācijas. Tomēr aptuveni 59% no ienākušajām svešajām sugām ir iedzīvojušās vismaz vienā no Baltijas jūras valstīm piekrītošajā jūras teritorijā.

Baltijas jūras piekraste un upju grīvas ir rajoni, kurus, visticamāk, svešzemju sugas kolonizēs ātrāk, jo plašā biotopu daudzveidība un zemais sāļums ļauj līdzās pastāvēt gan saldūdens, gan jūras izcelsmes sugām. Antropogēnās darbības rezultātā pārveidotajos seklajos piekrastes rajonos, it īpaši ostās, kur atrodas no dažādiem materiāliem veidotas iegremdētas struktūras (koka pāļi, betona apmales, plastmasas caurules u.c.), dzīvie organismi daudz veiksmīgāk atrod sev jaunu dzīves telpu, salīdzinot ar nepārveidotu smilšu un akmeņu sēkli. Visbiežāk svešās sugas jaunā vidē nonāk ar cilvēka palīdzību, izmantojot to pašu pārvietošanās transportu un ceļu, tomēr atsevišķos gadījumos svešo sugu ienākšanas ceļš ir neskaidrs.

1. attēls. Latvijas lielākajās ostās konstatēto svešzemju sugu grupas

Kuģu transports, jūras akvakultūra un sugas izplatīšanās no blakus esošajiem rajoniem, kas vidēji veido 25% no jaunu svešo sugu ienākšanas gadījumiem, ir nozīmīgākie svešo sugu ienākšanas ceļi Baltijas jūrā. Sugu introdukcija ar kuģu balasta ūdeņiem un to tālāka izplatīšanās no kaimiņu jūras baseiniem ir identificēta kā būtiska jebkurā laika periodā, savukārt akvakultūras loma svešzemju sugu introdukcijā vairāk dominē periodā no 1930-1989.gadam, kad Baltijas jūrā tika mēģināts audzēt komerciāli nozīmīgas zivju sugas.

Jūras vides stāvokļa novērtējumā uz 2018. gadu tika pilnveidots introducēto svešzemju sugu saraksts Latvijai piekrītošajos jūras ūdeņos līdz 2017. gadam. Kopumā identificētas 45 sugas, no kurām nedaudz vairāk kā trešdaļa reģistrēto svešo sugu veido dzīvotspējīgas populācijas (20 sugas). Aptuveni viena trešdaļa svešo sugu Latvijas jūras ūdeņos nav iedzīvojušās, visticamāk tām nepiemēroto vides apstākļu dēļ, un vienai trešdaļai sugu tās populācijas statuss nav zināms. Latvija 2017. gadu noteica kā HELCOM pamatindikatora Jaunu svešzemju sugu ienākšanas trends(HELCOM, 2018)1 references gadu. Pamatindikators vērtē Baltijas jūrai jaunu svešo sugu ienākšanas skaitu (primārā introdukcija) novērtējuma periodā. Sliekšņa vērtība ir nulle, un, saskaņā ar mērķi, sešu gadu periodā nedrīkst būt jaunas primāro svešo sugu introdukcijas, kas radušās cilvēka darbības rezultātā.

1HELCOM (2018) – HELCOM core indicator report: Trends in arrival of new non-indigenous species (pieejams: https://helcom.fi/baltic-sea-trends/indicators/).

Informācija Word dokumentā

Scroll to Top