Vasaras fitoplanktona vidējā biomasa
1. attēls. Fitoplanktona vasaras (jūnijas – septembris) vidējā biomasa (mg/m3) A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi.
Baltijas jūras piekrastes ūdeņos fitoplanktona vasaras vidējās biomasas novērojumi sākti 2004. gadā sešās novērojumu stacijās vienu līdz trīs reizes vasaras (jūnijs – septembris) sezonā. Rīgas līča rietumu piekrastē – no 1994. divās stacijās un austrumu piekrastē no 1993.gada vienā stacijā vienu līdz četras reizes sezonā. Vissenāk fitoplanktona biomasa dati ir pieejami Rīgas līča atklātajos ūdeņos (kopš 1976.gada) un pārejas ūdeņos (kopš 1977.gada). Līdz 2002.gadam atklātajos ūdeņos fitoplanktona dati iegūti tikai divās, vēlāk piecās līdz astoņās stacijās vienu līdz deviņas reizes sezonā. Savukārt pārejas ūdeņos līdz 1993.gadam novērojumi veikti vienā un pēc tam četrās novērojumu stacijās arī vienu līdz deviņas reizes sezonā.
Daudzgadīgā aspektā vasaras fitoplanktona vidējai biomasai Baltijas jūras piekrastes ūdeņos (0,55; p<0,009; n=11), Rīgas līča centrālajā (0,15; p<0,01; n=40) un izteikti pārejas ūdeņos (0,18; p<0,046; n=36) vērojama tendence pieaugt. Savukārt līča rietumu piekrastē, kaut arī statistiski nenozīmīgi, fitoplanktona biomasa samazinājās. Savukārt austrumu piekrastē fitoplanktona biomasa ievērojami variēja pa gadiem un neuzrādīja ne samazinājuma, ne pieauguma tendenci (1.attēls).
Fitoplanktona vasaras vidējās biomasas vērtības visos apskatītajos ūdens objektos pārsniedza laba vides stāvokļa robežvērtību gan šai (2012.-2016.g.), gan iepriekšējā (2007.-2011.g.) pārskata periodā (1.tabula). Pie tam šajā novērtējuma periodā, salīdzinot ar iepriekšējo, ir novērpjams jūtams fitoplanktona biomasas pieaugums gandrīz visos ūdens objektos, izņemot līča rietumu piekrasti, kur tā ir palikusi aptuveni tāda pati.
Jāatzīmē gan, ka visos apskatītajos ūdens objektos novērojuma konfidencialitāte ir zema, jo iepriekšējā pārskata periodā tikai 2007. un 2008.gadā paraugi tika ievākti trīs reizes sezonā, bet no 2009. līdz 2010.gadam – tikai vienu reizi. Savukārt 2011.gadā paraugi tika ievākti tikai Rīgas līča atklātās daļas ūdeņos. Līdzīga situācija ir arī šajā novērtējuma periodā, jo visos ūdens objektos, izņemot līča atklāto daļu, fitoplanktona dati iegūti no četriem gadiem tikai vienu reizi sezonā, iztrūkstot 2012.gadam. Un līča atklātajā daļā vienu līdz četras reizes gadā pēdējo piecu gadu periodā. Tādēļ, analizējot fitoplanktona vasaras vidējās biomasa daudzgadīgās izmaiņas, būtiski ņemt vērā katrā ūdens objektā esošo paraugu ievākšanas staciju skaitu un paraugu ievākšanas daudzumu sezonā un gadā.
Piemēram, Baltijas piekrastes ūdeņos paraugi ievākti sešās stacijās vienpadsmit gadu periodā un fitoplanktona biomasa uzrādīja statistiski nozīmīgu biomasas pieaugumu. Savukārt Rīgas līča pārejas ūdeņos trīsdesmit divu gadu periodā paraugi ievākti biežāk četrās paraugu ņemšanas stacijās, fitoplanktona biomasa uzrādīja mainīgus rezultātus un statistiski mazāk ticamu pieauguma tendenci. Kā arī būtisks faktors ir minams arī laika apstākļi vasaras sezonā. Ja vasara ir bijusi saulaina un bez vēja, tad tas ir sekmējis cianobaktēriju attīstību, kā 2000. un 2015.gada vasarā, kad fitoplanktona kopējā biomasā ievērojami dominēja cianobaktērija Aphanizomenon flosaquae. Vai arī rudens sezona sākas agrāk, jau septembrī, kā 1998. un 2008.gadā un fitoplanktona cenozē bija novērojamas rudens kramaļģes – Coscinodiscus granii un Thalassiosira baltica, kas parasti ir ar lielu šūnu izmēru un veido augstu kopējo biomasu un var paaugstināt vidējās biomasa lielumu.
1. tabula. Vasaras vidējās fitoplanktona biomasas (mg/m3) robežvērtības, novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums.
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | |
| 2007.-2011.g. | 2012.-2016.g. | ||||
| Baltijas jūras atklātie ūdeņi | – | – | – | – | |
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 2302 | 306 | 731 | ↗ | Zema |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 2301 | 344 | 370 | <-> | Zema |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 2302 | 370 | 530 | ↗ | Zema |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 2301 | 484 | 545 | ↗ | Zema |
| Pārejas ūdeņi | 2601 | 542 | 1015 | ↗ | Zema |
1Direktīva 2000/60/EK
2Ekspertu viedoklis