APRIORA noslēguma konferencē Helsinkos pārrunā projekta rezultātus
Pēc trīs gadu darba projekta APRIORA partneri – vides aizsardzības iestāžu un ūdenssaimniecības nozares pārstāvji, pētnieki un citi eksperti tikās, lai izvērtētu projekta rezultātus un pārrunātu, kā izstrādātās pieejas izmantot arī pēc projekta noslēguma. Latviju konferencē pārstāvēja Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pētnieces Evita Strode, Ieva Putna-Nīmane un Ineta Liepiņa-Leimane, kā arī eksperti no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Klimata un enerģētikas ministrijas, Valsts vides dienesta un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija.
APRIORA projekta uzmanības centrā bija jautājums, kā uzlabot notekūdeņu apsaimniekošanu un samazināt farmaceitiski aktīvo vielu nonākšanu upēs un Baltijas jūrā. Konferencē tika vērtēts, kā ar monitoringa datu, modelēšanas un riska izvērtēšanas palīdzību noteikt, kur nepieciešami papildu jeb kvartārās notekūdeņu attīrīšanas risinājumi un kā šādus ieguldījumus pamatot visas upes sateces baseina mērogā.
Programmas pirmajā dienā tika apspriesta jaunās Eiropas Savienības notekūdeņu attīrīšanas direktīvas ieviešana no vides aizsardzības iestāžu un ūdenssaimniecības nozares skatpunkta. Projekta partneri prezentēja arī ūdens kvalitātes modelēšanas izaicinājumus, pakāpenisku antimikrobiālās rezistences riska izvērtēšanas pieeju, farmaceitisko vielu monitoringu Latvijā un pieredzi, kas gūta piecos projekta pilotbaseinos Somijā, Vācijā, Latvijā, Polijā un Zviedrijā.
Otrajā dienā uzmanība tika pievērsta farmaceitisko vielu un citu bīstamo vielu klātbūtnei Baltijas jūras reģiona ūdeņos, kā arī iespējām apvienot dažādas riska mazināšanas pieejas. Tika prezentēta arī HAZGONE platforma, kas apkopo zināšanas un risinājumus darbam ar bīstamajām vielām. Konferences noslēgumā notika praktiska darbnīca, kurā dalībnieki varēja izmēģināt APRIORA QGIS rīku un apspriest tā izmantošanu ikdienas darbā.
Konference tika organizēta līdztekus HELCOM Bīstamo vielu ekspertu grupas (EGHaz) ikgadējai sanāksmei. Tas ļāva APRIORA projekta rezultātus apspriest ar ekspertiem, kuri strādā ar farmaceitisko vielu, mikropiesārņotāju un citu bīstamo vielu radītajiem riskiem Baltijas jūras reģionā.
LHEI projektā veica vides risku izvērtējumu virszemes ūdeņos, kuros nonāk attīrīti notekūdeņi, kā arī koordinēja kopīgu farmaceitiski aktīvo vielu risku izvērtējumu. Šajā pieejā tika apvienoti vides, antimikrobiālās rezistences un cilvēku veselības riski. LHEI piedalījās arī Latvijas pilotpētījumā un zināšanu nodošanā projekta mērķa grupām.Latvijas pilotteritorija bija Bērzes upes sateces baseins. Monitoringa un modelēšanas rezultāti palīdzēja noteikt vietas, kurās farmaceitiskās vielas var radīt paaugstinātu risku ūdens videi, īpaši zema upes caurplūduma apstākļos. Šie rezultāti tika aplūkoti plašākā diskusijā par to, kā riskos balstītu pieeju izmantot nākotnes ūdenssaimniecības un vides aizsardzības lēmumos.
LHEI konferencē nepiedalījās ar atsevišķu ziņojumu, tomēr pasākums deva iespēju apmainīties ar pieredzi ar citu Baltijas jūras reģiona valstu ekspertiem. Tika pārrunāts, kā projekta laikā izstrādātās pieejas un rīkus turpināt izmantot pēc projekta noslēguma, kā arī kā tos praktiski iekļaut ūdens apsaimniekošanas procesos.
APRIORA projekts tiek īstenots no 2023. gada novembra līdz 2026. gada oktobrim ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Rostokas Universitāte, bet Latvijā projektā piedalās Latvijas Hidroekoloģijas institūts un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Konference norisinājās 2026. gada 14. un 15. septembrī Helsinkos, Somijā.
