Latviešu pētnieki Arktikā – 1. bloga ieraksts

Latviešu pētnieki Arktikā – 1. bloga ieraksts

Šī gada tālākā un aukstākā ekspedīcija Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) mikroplastmasas pētniecības grupai. Dodamies uz Svalbāru – Norvēģijai piederošu salu arhipelāgu, vienu no vistālāk apdzīvotajām vietām Ziemeļos. Priecēsim interesentus ar regulāriem blogveidīgiem ierakstiem par to kā norisinās pētnieciskās ekspedīcijas un kā mums klājas.

Lokācijas priekšstatam, arhipelāgs atrodas aptuveni pa vidu starp Norvēģiju un Ziemeļpolu. Svalbāra cilvēkiem zināma jau sen – pirms to 1596. gadā atklājuši holandieši, Svalbāru nosaucot par smailo kalnu zemi (no tā plaši zināmais nosaukums Špicbergena), jau 1194. gadā ”aukstajā malā” jeb Svalbārā bija paspējuši viesoties islandieši. Arhipelāgs  ir daļa no Norvēģijas, tomēr pateicoties tās vēsturei pastāv starptautiska vienošanās, kas atļauj arī citām valstīm izmantot Svalbāras resursus, veidojot tur, piemēram, pētniecības stacijas. Tādā veidā Svalbāra ir kļuvusi par vienu no vislabāk izpētītajām vietām Arktikā. Līdzās Norvēģijas pētniecības stacijām, Svalbārā tādas ir Vācijai, Francijai, Lielbritānijai, Itālijai, Ķīnai, Taivānai un citām valstīm. Īpaši svarīgi ir pētījumi par klimata izmaiņām, jo Svalbārā klimata izmaiņas un ar to saistītās sekas ir īpaši izteiktas. Paaugstinoties gaisa temperatūrai, strauji samazinās ledāju teritorijas, pieaug nokrišņu daudzums, noturīgs ledus jūrā sastopams īsāku laika periodu, samazinās Svalbāras ikonisko iemītnieku – polārlāču – daudzums.

Ja reiz tur tik daudz kas ir pētīts, kāpēc tur dodamies pētīt mēs un kas par to galu galā maksā? Šī ekspedīcija notiek pētnieciskā sadarbības projekta starp Latviju, Lietuvu un Taivānu ietvaros. Sadarbība zinātnē sākotnēji tika uzsākta starp Latvijas Zinātņu akadēmiju un Taivānas Nacionālo zinātnes padomi 1997. gadā. Vēlāk, 2000. gadā, sadarbība tika paplašināta, izveidojot trīspusēju Latvijas–Lietuvas–Taivānas zinātniskās sadarbības atbalsta fondu. Tādējādi finansējumu iegulda visas trīs valstis.  Fonda mērķis ir veicināt un attīstīt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās, atbalstot zinātniski pētnieciskus sadarbības projektus, kuros piedalās visu trīs dalībvalstu pētnieki.

Mūsu interešu tēma ir mikroplastmasa un ar to saistītie noturīgie organiskie piesārņotāji Arktiskajās ledāju kušanas ūdeņu ekosistēmās (projekta akronīms “MP-ARCTIC”). Projektu īsteno pētnieki no LHEI, Klaipēdas Universitātes Jūras pētniecības institūta (Lietuva) un Nacionālās Cheng Kung Universitātes Okeāna tehnoloģiju un jūras lietu institūta (Taivāna). Esam braša 7 cilvēku komanda, no kuriem LHEI pārstāv vienīgās divas projekta konsorcija dāmas – vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un zinātniskā asistente, doktorante Marta Barone.

Mūsu mērķis ir izpētīt cik ātri un kāda mikroplastmasa uzkrājas lagūnā un saldūdens dīķos, kas veidojas nesenā pagātnē kūstot ledājam. Papildus tiks pētīti noturīgie organiskie piesārņotāji, kas saistīti uz mikroplastmasa daļiņu virsmas un kā tie potenciāli var ietekmēt Arktiskās ekosistēmas. Noturīgie organiskie piesārņotāji ir vieni no bīstamākajiem piesārņotājiem, kas nonāk vidē cilvēku darbības rezultātā. Tie atrodas augu aizsardzības līdzekļos, rūpniecībā izmantojamos ķīmiskajos produktos, piemēram, polihlorētie bifenili, furāni, poliaromātiskie ogļūdeņraži un citi. Šie savienojumi ir toksiski un kancerogēni, nelabvēlīgi ietekmējot cilvēku un citu dzīvo organismu veselību, bojājot nervu sistēmu, imūnsistēmu, kavējot normālu organisma attīstību. Turklāt šie savienojumi ir ļoti stabili un vidē var saglabāties daudzus gadu desmitus, uzkrājoties dzīvo organismu audos. Plēsīgās zivis un zīdītāji, tai skaitā cilvēki, ir tie, kas atrodas barības ķēdes noslēdzošajā posmā, tādējādi arī cilvēka audos var uzkrāties vislielākās noturīgo organisko piesārņotāju koncentrācijas. Šie piesārņotāji ir atrasti arī Arktikā mītošos organismos – tālu no piesārņojuma izcelsmes vietām. Mikroplastmasa kalpo kā piesārņotāju “transportlīdzeklis”. Uz tās virsmas tiek saistīti noturīgie organiskie piesārņotāji, kas kopā ar plastmasas daļiņām var tikt pārvietoti no vienas vietas citā, no viena organisma nākamajā.

Šajā projektā katras valsts komandai ir sava loma un zināšanas. Lietuvas kolēģi pēta Arktikas bioloģisko daudzveidību, Latvijas komanda ir zinošākā mikroplastmasas izpētes jomā, savukārt Taivānas kolēģi atbild par noturīgo organisko piesārņotāju izpēti.

Esam gatavas: no Rīgas ar smagu bagāžu, kurā salikts viss ekspedīcijai nepieciešamais – ekipējums, apģērbs, nedaudz pārtikas. Lidojam caur Oslo un tad jau arī nākamā pietura Longjērbīena – lielākā apdzīvotā vietā Svalbārā. Uzminiet cik kopā sver mūsu ekspedīcijas bagāža, ja abu pētnieču svars ir 113 kg? Atbilde nākamajā ierakstā.

Projekts “MP-ARCTIC” tiek realizēts ar Latvijas Zinātnes Padomes atbalstu.