Žurnālā “Ocean and Coastal Management” publicēts starptautisks pētījums, kas analizē atjaunojošās (reģeneratīvās) jūras akvakultūras attīstības potenciālu Baltijas jūras reģionā. Publikācija pievēršas gan vides izaicinājumiem, piemēram, ilgstošai eitrofikācijai un ekosistēmu degradācijai, gan piekrastes kopienu sociālekonomiskajām problēmām, meklējot ilgtspējīgus, dabā balstītus risinājumus.
Jauna publikācija par atjaunojošo jūras akvakultūru Baltijas jūrā
Žurnālā “Ocean and Coastal Management” publicēts starptautisks pētījums, kas analizē atjaunojošās (reģeneratīvās) jūras akvakultūras attīstības potenciālu Baltijas jūras reģionā. Publikācija pievēršas gan vides izaicinājumiem, piemēram, ilgstošai eitrofikācijai un ekosistēmu degradācijai, gan piekrastes kopienu sociālekonomiskajām problēmām, meklējot ilgtspējīgus, dabā balstītus risinājumus.
Atjaunojošā jūras akvakultūra šajā pētījumā aplūkota kā pieeja, kurā tiek audzētas zema trofiskā līmeņa sugas – galvenokārt aļģes un gliemenes, kas no ūdens uzņem liekās barības vielas, tādējādi uzlabojot ūdens kvalitāti, samazinot eitrofikāciju un vienlaikus radot jaunas dzīvotnes citām sugām. Atšķirībā no intensīvās akvakultūras, šī prakse tiek pozicionēta kā daļa no vides risinājuma, nevis papildu slogs ekosistēmām.
Pētījums rāda, ka Baltijas jūrā atjaunojošā akvakultūra joprojām atrodas agrīnā attīstības stadijā. Zemais ūdens sāļums ierobežo aļģu un gliemeņu augšanu, trūkst reģionam pielāgotu tehnoloģisko risinājumu, kā arī plašākas sabiedrības izpratnes par šīs pieejas būtību un ieguvumiem. Lai apzinātu esošo situāciju un aizpildītu zināšanu trūkumu, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Vācijā organizēti semināri ar iesaistītajām pusēm. Semināros iegūtā informācija un diskusijas analizētas no vairākiem aspektiem, apskatot vides, sociālekonomisko, tehnoloģiski ekonomisko, normatīvā regulējuma un sabiedrības pieņemšanas līmeni.
Publikācijā tiek uzsvērta nepieciešamība pēc reģionāli koordinētām politikas reformām, mērķētas izglītības un apmācību programmām, kā arī skaidrākām atļauju procedūrām, lai veicinātu atjaunojošās jūras akvakultūras attīstību kā ilgtspējīgu risinājumu Baltijas jūras vides atjaunošanai un piekrastes ekonomiskajai noturībai.
Šis pētījums sniedz būtisku pamatu turpmākām diskusijām un praktiskiem soļiem, lai atjaunojošā jūras akvakultūra Baltijas jūrā no pilotprojektiem pārietu uz plašāk pielietojamu, zinātniski pamatotu praksi.
Pētījums veikts projekta “Cool Blue Baltic” ietvaros un publikācijas autori ir starptautiska pētnieku komanda no Igaunijas, Latvijas, Vācijas, Polijas un Lietuvas. Latviju pārstāv Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces Maija Viška, Anda Ikauniece un Astra Labuce. Autoru kolektīvu veido pētnieki no tādām institūcijām kā Tartu Universitātes Igaunijas Jūras institūts (Igaunija), SUBMARINER Network for Blue Growth (Vācija), Gdiņas Jūras universitāte (Polija), Klaipēdas Zinātnes un tehnoloģiju parks (Lietuva) un EUCC – The Coastal Union Germany (Vācija).
Loite, S., Kotta, J., Bruce, F., Kõivupuu, A., Viška, M., Ikauniece, A., Labuce, A., Czaplewski, K., Piotrowicz, J., Weintrit, A., Zavackienė, E., Stybel, N., & Lees, L. (2026). Evaluating the readiness of regenerative ocean aquaculture in the Baltic Sea: A multi-dimensional approach. Ocean & Coastal Management, 273, 108037. https://doi.org/10.1016/j.ocecoaman.2025.108037
• Informācija par projektu "Cool Blue Baltic"
• LHEI kā projekta partneris (projekta informācija)