Publikācijā apkopoti novērojumi par cianobaktēriju “ziedēšanu” Rīgas līcī pēdējos piecdesmit gados

Publikācijā apkopoti novērojumi par cianobaktēriju “ziedēšanu” Rīgas līcī pēdējos piecdesmit gados

Kas nosaka cianobaktēriju ziedēšanu Rīgas līcī? Kamēr piedzīvojam aukstu ziemu un Daugava ir aizsalusi, jau šobrīd jūras vides apstākļi veido priekšnoteikumus tam, kāda būs cianobaktēriju ziedēšana vasarā. Zinātniskajā publikācijā apkopoti teju piecdesmit gadus veikti novērojumi par cianobaktēriju ziedēšanas dinamiku. Secināts, ka fosfora daudzumam ziemā ir izšķiroša nozīme. Ja ziemā Rīgas līča ūdeņos uzkrājas vairāk fosfora, vasarā tas veicina spēcīgāku cianobaktēriju ziedēšanu.

Raksta autori ir Latvijas Hidroekoloģijas institūta un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pētnieki, pētījuma vadošā pētniece – Ineta Liepiņa-Leimane, līdzautori – Iveta Jurgensone, Ieva Barda, Ilga Kokorīte un Juris Aigars. Pētījums balstīts gandrīz piecdesmit gadu ilgā monitoringa datu sērijā (1976–2024), kas Rīgas līcī ļauj analizēt ne tikai atsevišķu gadu svārstības, bet arī ilgtermiņa vides pārmaiņu ietekmi uz ekosistēmas procesiem.

Pētījums arī rāda, ka dominējošā suga ‘Aphanizomenon flosaquae’ uz vides pārmaiņām reaģē visizteiktāk. Samazināts slāpekļa daudzums vasaras periodā nevis kavē, bet gan pastiprina tās izplatību. Tas saistīts ar šīs sugas spēju daļu nepieciešamā slāpekļa uzņemt no atmosfēras un dod būtiskas priekšrocības periodos, kad citu sugu attīstība ir ierobežota. Savukārt otra bieži sastopamā cianobaktēriju suga ‘Nodularia spumigena’ gandrīz 50 gadu novērojumu periodā nav uzrādījusi skaidras ilgtermiņa tendences. Pētījuma rezultāti sniedz ieskatu jūras ekosistēmas ilgtermiņa reakcijā uz vides pārmaiņām. Šāda izpratne ir būtiska gan turpmākajos modelēšanas pētījumos, gan ilgtspējīgai Baltijas jūras apsaimniekošanai klimata pārmaiņu apstākļos.