Latvijas zinātne starptautiskajā dialogā par okeānu un jūras vides nākotni
No Baltijas jūras līdz Klusajam okeānam un Arktikai ir tūkstošiem kilometru, tomēr ūdens ekosistēmas dažādās pasaules malās saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem. Mikroplastmasas piesārņojums, jūras atkritumi un klimata pārmaiņu radītās sekas neapstājas pie valstu robežām. Arī to izpētei un risinājumu meklēšanai nepieciešama starptautiska sadarbība.
Latvijas Hidroekoloģijas institūtu (LHEI) Taivānā notikušajā 2026 International Forum on Marine Environment and Marine Debris Governance pārstāvēja pētniece un LHEI Mikroplastmasas laboratorijas vadītāja Marta Barone, kā arī komunikācijas speciāliste Kristīne Plinta.
Forumā Marta Barone iepazīstināja starptautisko auditoriju ar projekta MP-Arctic pētījumu “Microplastics in post-glacial Arctic lagoon in Svalbard” par mikroplastmasas izplatību un uzkrāšanos pēcledāja lagūnā Svalbārā.
Arktika šobrīd ir viena no vietām pasaulē, kur vides pārmaiņas notiek īpaši strauji. Pētījums ļauj labāk saprast, kas šādos mainīgos apstākļos notiek ar mikroplastmasas piesārņojumu – kā tas tiek transportēts, kur uzkrājas un kādos apstākļos var atkārtoti nonākt apkārtējā vidē.
LHEI dalība deva iespēju Latvijas pētnieku pieredzi ielikt daudz plašākā kontekstā – salīdzināt dažādu valstu pētniecības pieejas, diskutēt par monitoringa metodēm un jaunajām tehnoloģijām, kā arī veidot kontaktus turpmākai sadarbībai. Forumā tikās pētnieki, vides eksperti un politikas veidotāji no Taivānas, ASV, Kanādas, Japānas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Eiropas. Sarunu loks bija plašs – no mikroplastmasas un jūras atkritumu piesārņojuma līdz satelītu monitoringam, mākslīgā intelekta izmantošanai, piesārņojuma incidentu pārvaldībai un vides politikai.
Šādās tikšanās reizēs līdzās pētījumu rezultātiem svarīgas ir arī sarunas starp prezentācijām – iespēja satikt kolēģus no citām pasaules daļām, salīdzināt pieredzi un ieraudzīt kopīgus pētniecības jautājumus. No šādām sarunām nereti izaug jaunas idejas, sadarbības un nākamo projektu ieceres. LHEI starptautiskā sadarbība nozīmē ne tikai stāstīt par Latvijā paveikto. Tikpat svarīgi ir veidot ilgtermiņa saiknes ar pētniekiem un institūcijām ārpus Eiropas un sekot tam, kā citviet pasaulē tiek pētīti tie paši jautājumi, ar kuriem strādājam Baltijas jūrā.
Jo, lai gan Baltijas jūra, Klusais okeāns un Arktika kartē atrodas tālu cita no citas, ūdens vidē notiekošie procesi arvien skaidrāk atgādina – jūras un okeāna vides nākotne ir kopīgs jautājums, un arī zinātnei atbildes uz to jāmeklē kopā.
