Zinātnieku nakts LHEI: ūdens pētniecība praksē
Ūdens kvalitāte, mikroplastmasas piesārņojums, zemūdens skaņa, jūras gultne un ūdens organismi bija dažas no tēmām, ar kurām 25. septembrī apmeklētāji varēja iepazīties Latvijas Hidroekoloģijas institūtā (LHEI). No plkst. 17.00 līdz 22.00 institūta teritorijā Voleru ielā 4 norisinājās Zinātnieku nakts pasākums, kurā apmeklētāji varēja satikt pētniekus, apskatīt pētniecībā izmantotās metodes un pašiem iesaistīties izzinošās aktivitātēs.
Šī gada Zinātnieku nakts vadmotīvs bija “Atklāj zinātnes dabu!”. LHEI programmā tas tika īstenots, skaidrojot ne tikai to, ko pētnieki izzina, bet arī to, kā tiek iegūtas zināšanas par ūdens vidi. Apmeklētāji varēja iepazīt pētniecības procesu, kas sākas ar paraugu ievākšanu un novērojumiem, turpinās ar paraugu analīzi un datu apkopošanu, bet noslēdzas ar secinājumiem par ekosistēmu stāvokli un tajās notiekošajām pārmaiņām.
Pasākuma aktivitātes lielākoties norisinājās brīvdabas teritorijā. Lietus ietekmēja vakara norisi, tomēr teltīs un āra stacijās bija iespējams turpināt ieplānotās aktivitātes. Teritorijas apgaismojums un lampiņu virtenes palīdzēja apmeklētājiem orientēties, vienlaikus radot piemērotu vidi sarunām un praktiskai aktivitātēm.
No mikroplastmasas līdz zemūdens skaņai
Viena no pasākuma tematiskajām līnijām bija ūdens kvalitāte un cilvēka ietekme uz ūdens vidi. Apmeklētāji varēja uzzināt, kā pētnieki meklē un analizē mikroplastmasu, kā tiek vērtēts ūdens stāvoklis un kādi dati nepieciešami, lai izprastu piesārņojuma izplatību un tā ietekmi uz ekosistēmām.
Īpaša uzmanība tika pievērsta arī zemūdens trokšņiem. Cilvēka radītās skaņas zem ūdens ikdienā lielākoties nav dzirdamas, taču tās ir daļa no jūras vides, ko iespējams izmērīt, analizēt un izvērtēt. Šī tēma bija saistīta ar LIFE QuietWaters projekta darbu, kurā tiek pētīti zemūdens trokšņi un to ietekmes mazināšanas iespējas Baltijas jūrā.
Apmeklētāji varēja arī salīdzināt dažāda sāļuma ūdeni un ar mikroskopa palīdzību aplūkot sīkos ūdens organismus. Šādas aktivitātes ļāva skaidrot fizikālus un bioloģiskus procesus saprotamā veidā, vienlaikus parādot, kā pētniecībā tiek izmantotas novērošanas, salīdzināšanas un paraugu analīzes metodes.
Kas notiek jūras gultnē?
Atsevišķās aktivitāšu stacijās uzmanības centrā bija jūras gultne, bentosa organismi un ūdens ekosistēmu monitorings. Bentoss ir organismu kopums, kas dzīvo uz ūdenstilpes gultnes vai tās nogulumos. Šo organismu sastāvs un daudzveidība var sniegt informāciju par vides stāvokli un tajā notiekošajām pārmaiņām.
Apmeklētāji varēja uzzināt, kā tiek ievākti paraugi, ko pētnieki tajos meklē un kā iegūtie dati palīdz raksturot jūras un saldūdeņu ekosistēmas. Šo tēmu skaidrošanā tika izmantota pieredze no projektiem GEOSITES, FUCUS, Sedi-Q (LZP-2024/1-0524), kā arī LHEI ilgtermiņa monitoringa darba.
GEOSITES projektā uzmanība pievērsta zemūdens ģeoloģiskajam mantojumam un tā pārvaldībai, savukārt FUCUS, Sedi-Q un monitoringa aktivitātes ļauj plašāk aplūkot jūras bioloģisko daudzveidību, nogulumus, bentosa organismus un ekosistēmu stāvokli. Apmeklētājiem šīs tēmas tika skaidrotas caur konkrētiem piemēriem un pētniecībā izmantotajiem materiāliem.
Dabas daudzveidība un svešzemju sugas
Zinātnieku nakts programmā piedalījās arī Dabas aizsardzības pārvaldes mobilā klase. Tās aktivitātes papildināja LHEI programmu ar iespēju iepazīt Latvijas dabas daudzveidību, svešzemju sugas un dabā notiekošos procesus.
Šī tēma ir cieši saistīta arī ar ūdens ekosistēmu pētniecību. Svešzemju sugu izplatība, bioloģiskās daudzveidības pārmaiņas un cilvēka darbības ietekme uz dzīvotnēm ir jautājumi, kurus iespējams izprast tikai ilgākā laika periodā, salīdzinot novērojumus un monitoringa datus.
Latvijas Hidroekoloģijas institūts veic fundamentālos un lietišķos pētījumus jūras, piekrastes un saldūdeņu ekoloģijā, kā arī nodrošina jūras vides monitoringu. Institūta pētniecības lokā ietilpst ūdens kvalitāte, ekosistēmu pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, planktons, bentoss, svešzemju sugas, piesārņojums, dzīvotnes un cilvēka ietekme uz ūdens vidi.
Pasākuma aktivitāšu pamatā tika izmantotas zināšanas un pieredze no projektiem BioFloat, CLEAN Beach, COCORICO, FUCUS, GEOSITES, GORSMART, GYPREG, LIFE QuietWaters, MarTe, MP-Arctic un Sedi-Q, LZP-2024/1-0524, kā arī Daugavpils Universitātes doktorantūras grantiem viedās specializācijas jomās (1.1.1.8/1/24/I/004).
Zinātnieku nakts ļāva vienuviet ieraudzīt vairākus ūdens vides pētniecības līmeņus: no parauga un mikroskopa līdz monitoringa datiem un plašākam ekosistēmas vērtējumam. Šāda tikšanās ar pētniekiem palīdz saprast, kā atsevišķs novērojums kļūst par daļu no ilgtermiņa zināšanām par Baltijas jūru un Latvijas saldūdeņiem.
Paldies LHEI kolēģiem, pētniekiem, projektu komandām, Dabas aizsardzības pārvaldei un apmeklētājiem par iesaisti, jautājumiem un interesi par jūras un saldūdeņu pētniecību.
Foto: Anete Enikova / Latvijas Hidroekoloģijas institūts
