APRIORA QGIS spraudnis palīdz novērtēt zāļu vielu radītos riskus upju baseinos
Farmaceitiskās vielas pēc lietošanas ar notekūdeņiem nonāk attīrīšanas iekārtās, taču daļa no tām var iziet cauri attīrīšanas procesam un nonākt upēs. Lai palīdzētu vides aizsardzības iestādēm un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem šos riskus izvērtēt, Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta APRIORA ietvaros izstrādāts brīvi pieejams QGIS spraudnis.
APRIORA spraudnis 2026. gada jūlijā tika publicēts oficiālajā QGIS spraudņu krātuvē. Tas ir atvērtā pirmkoda rīks, kas ļauj upju sateces baseina mērogā modelēt ūdens plūsmu, farmaceitiski aktīvo vielu emisijas un to koncentrāciju upju tīklā, kā arī veikt ar šīm vielām saistīto risku izvērtējumu. Spraudnī apvienoti divi galvenie moduļi. Hidroloģiskais modulis ļauj aprēķināt gada vidējo un zemāko upes caurplūdumu arī tādās teritorijās, kurās nav pieejami pietiekami hidroloģiskie novērojumi. Savukārt farmaceitiski aktīvo vielu emisiju modulis aprēķina vielu slodzi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un modelē to koncentrāciju upes tīklā.
Pēc tam rīks ļauj veikt integrētu riska izvērtējumu, kurā iespējams ņemt vērā vides, antimikrobiālās rezistences un cilvēku veselības riskus. Rezultātus var attēlot kartēs, lai identificētu upju posmus un teritorijas, kurās nepieciešama lielāka uzmanība. Spraudnis arī ļauj salīdzināt iespējamo riska situāciju pirms un pēc dažādu riska mazināšanas pasākumu ieviešanas, piemēram, papildu notekūdeņu attīrīšanas.
Rīka izstrāde un pārbaude notika piecos upju sateces baseinos Somijā, Vācijā, Latvijā, Polijā un Zviedrijā. Latvijas pilotteritorija bija Bērzes upes sateces baseins, kurā atrodas 23 notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Šajā teritorijā tika apvienoti monitoringa dati un modelēšana, lai noteiktu farmaceitisko vielu izplatību upē un vietas, kurās var veidoties paaugstināts vides risks.
Latvijas Hidroekoloģijas institūts APRIORA projektā koordinēja integrētā riska izvērtējuma izstrādi un veica ar farmaceitiski aktīvajām vielām saistīto vides risku izvērtējumu. Institūts piedalījās arī Latvijas pilotpētījumā un projekta laikā iegūto zināšanu nodošanā vides aizsardzības un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem.
APRIORA QGIS spraudnis ir brīvi pieejams oficiālajā QGIS spraudņu krātuvē. Lietotājiem pieejama arī spraudņa rokasgrāmata un plašāka informācija par tā izstrādi un iespējām Interreg projekta lapā.