Iznākusi projekta “Detect2Protect” ziņu lapa Nr. 3, kas fokusējas uz trim centrālām tēmām: ķīmiskā piesārņojuma ietekmes noteikšanu Baltijas jūras ekosistēmās, dažādu datu tipu integrēšanu vienotā novērtēšanas sistēmā un biomarķieru interpretācijas robežām sarežģītā jūras vidē.
DETECT 2 PROTECT Ziņu lapa nr. 3: Ķīmiskais piesārņojums un Baltijas jūras bioloģiskā daudzveidība
Iznākusi projekta “Detect2Protect” ziņu lapa Nr. 3, kas fokusējas uz trim centrālām tēmām: ķīmiskā piesārņojuma ietekmes noteikšanu Baltijas jūras ekosistēmās, dažādu datu tipu integrēšanu vienotā novērtēšanas sistēmā un biomarķieru interpretācijas robežām sarežģītā jūras vidē. Izdevumā apkopotas projekta aktualitātes, tostarp 2025. gada rudens publiskās zinātnes aktivitātes Viļņā, Sopotā, Tallinā un Rīgā, kur uzmanība pievērsta ekotoksikoloģijai, bīstamajām vielām, piesārņojuma ietekmei uz jūras organismiem un sabiedrības informēšanai par jūras vides riskiem.
Centrālais raksts ir veltīts projekta datu integrācijas metodēm. Tajā uzsvērts, ka projektā tiek izmantoti dažādi datu veidi, informācija par ķīmisko vielu koncentrācijām, to biopieejamību, ietekmi uz organismiem un pārmaiņām bentiskajās kopienās, kurus nav viegli savstarpēji salīdzināt. Tādēļ projektā tiek izmantota Weight of Evidence (WOE) pieeja, kas ļauj šos atšķirīgos datus standartizēt, pārvērst salīdzināmos rādītājos un apvienot vienotā vides riska novērtējumā piecās pakāpēs no Absent līdz Severe. Ziņu lapa īpaši akcentē, ka šī pieeja nav tikai analītisks instruments, bet arī veids, kā sarežģītus vides datus padarīt saprotamus politikas veidotājiem un monitoringā iesaistītajām institūcijām, izmantojot kartes, kopsavilkumus un citus vizuālus rezultātus.
Atsevišķs satura bloks veltīts Q&A (jautājumu un atbilžu) sadaļai ar projekta koordinatoru Kari Lehtonenu, kurā izcelta biomarķieru nozīme kā agrīnajiem vides stresa indikatoriem. Skaidri norādot, ka biomarķieri neļauj vienkārši un galīgi pierādīt tiešas cēloņsakarības starp molekulāra līmeņa reakcijām un bioloģiskās daudzveidības izmaiņām, tomēr tie būtiski palielina spēju savlaicīgi pamanīt piesārņojuma radītus bioloģiskus traucējumus. Vienlaikus uzsvērts, ka Baltijas jūras iesāļūdens vide, sugu fizioloģiskās robežas, kā arī tādi faktori kā sāļums un temperatūra apgrūtina biomarķieru datu interpretāciju, tādēļ katrai sugai un reģionam nepieciešams noteikt uzticamu bāzes līmeni.
Ziņu lapā tiek arī uzsvērts, ka biomarķieru, eDNA un ķīmisko datu apvienošana ļauj daudz precīzāk tuvoties jautājumam par to, kā piesārņojums veicina ekosistēmu pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zudumu.
Detect2Protect ir starptautisks projekts par ķīmiskā piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūras dzīvo dabu. Tā mērķis ir labāk saprast, kā piesārņojums ietekmē jūras ekosistēmas, un izveidot precīzākas metodes jūras vides stāvokļa novērtēšanai. Projektā tiek apvienoti dati par piesārņojošām vielām, to ietekmi uz organismiem un izmaiņām jūras vidē, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par vides kvalitāti.
Projektā iesaistīti partneri no Somijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Latvijas, Zviedrijas un Itālijas, un tas fokusējas uz Baltijas jūras vides aizsardzību, uzlabojot izpratni par to, kā piesārņojums ietekmē ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
