Izšķīdušais skābeklis
Baltijas jūras dziļajos baseinos, tādos kā Austrumgotlandes baseins, zem haloklīna esošajos ūdens slāņos ūdens apmaiņas īpatnību un eitrofikācijas dēļ veidojas ilgstoši skābekļa deficīta periodi (1. attēls). Ūdens slānis, kas atrodas zem haloklīna, un kurā ir novērojams skābekļa deficīts, nav klasificējams kā “piegrunts”. Tāpēc tika izstrādāts “Skābekļa deficīta indikators”, par kuru ir panākta HELCOM dalībvalstu vienošanās. Skābekļa deficīts tiek aprēķināts dziļajam baseinam (ko no cita baseina atdala jūras gultnes pacēlums) kā tilpuma specifisks lielums.
Attēls (1). Skābekļa koncentrāciju vertikālais sadalījums Gotlandes ieplakā
Baltijas jūras dziļajos baseinos, tādos kā Austrumgotlandes baseins, zem haloklīna esošajos ūdens slāņos ūdens apmaiņas īpatnību un eitrofikācijas dēļ veidojas ilgstoši skābekļa deficīta periodi (1. attēls). Ūdens slānis, kas atrodas zem haloklīna, un kurā ir novērojams skābekļa deficīts, nav klasificējams kā “piegrunts”. Tāpēc tika izstrādāts “Skābekļa deficīta indikators”, par kuru ir panākta HELCOM dalībvalstu vienošanās. Skābekļa deficīts tiek aprēķināts dziļajam baseinam (ko no cita baseina atdala jūras gultnes pacēlums) kā tilpuma specifisks lielums.
Pārējos ūdens baseinos vides stāvokļa novērtēšanai tika izmantots indikators – piegrunts skābekļa koncentrācija. Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Baltijas jūras piekrastē ir pieejami no 1984. gada (2. attēls), taču jāņem vērā, ka novērojumi nav bijuši regulāri, un dažos gados (piemēram, 1984-1986) novērojumi tikuši veikti tikai vienā stacijā. Baltijas jūras piekrastē piegrunts skābekļa koncentrācijai nav novērojama izteikta samazināšanās vai pieauguma tendence.
Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Rīgas līča rietumu piekrastē un Rīgas līča austrumu piekrastē (2. attēls) ir pieejami no 1988. gada (viens mērījums Rīgas līča austrumu piekrastē) veikts arī 1976. gadā), taču jāņem vērā, ka novērojumi nav bijuši regulāri, un dažos gados (piemēram, 1996-1998 Rīgas līča rietumu piekrastē un 1996., 2008.g. Rīgas līča austrumu piekrastē) novērojumi tikuši veikti tikai vienā stacijā. Gan vienā, gan otrā piekrastē skābekļa koncentrācijas uzrādīja starpgadu mainību, svārstoties ap robežvērtību – 5 ml/l. Rietumu piekrastē skābekļa koncentrāciju starpgadu svārstības bija mazāk izteiktas kā austrumu piekrastē. Tomēr, ne vienā ne otrā piekrastē izteiktas skābekļa koncentrāciju izmaiņas nav konstatējamas.
Attēls (2). Piegrunts ūdens slāņa skābekļa koncentrācijas (ml/l) vasaras vidējās vērtības Rīgas līcī un Baltijas jūrā. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi
Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Rīgas līča centrālajā daļā ir pieejami no 1971. gada (2. attēls), un, salīdzinot ar pārējiem aplūkotajiem reģioniem, ir ar vislabāko telpisko un laika sadalījumu. Jāatzīmē, ka Rīgas līča centrālajā daļā vidējā skābekļa koncentrācija (arī minimālā vērtība) ir ievērojami mazāka nekā pārējos aplūkotajos reģionos, kas skaidrojams ar to, ka Līča centrālā daļa ir daudz dziļāka nekā pārējie aplūkotie reģioni. Apskatot visu novērojumu periodu, var identificēt divus koncentrāciju samazināšanās periodus – 1971.-1984. g. un 1995.-2014. g., kā arī vienu koncentrāciju pieauguma periodu – 1984.-1995. g. Kopš 2014. g. skābekļa koncentrācijas uzrāda izteiktu starpgadu mainību, bez izteiktas tendences. Tikai vienā gadā (2. attēls) piegrunts skābekļa koncentrācija pārsniedza robežvērtību.
Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Rīgas līča pārejas ūdeņos ir pieejami no 1971. gada (2. attēls), lai gan jāņem vērā, ka no 1971.-1987. gadam novērojumi tika veikti vienā stacijā (101A). Arī Rīgas līča pārejas ūdeņos ir novērojama koncentrāciju starpgadu mainība, lai gan ne tik izteikta kā Rīgas līča centrālajā daļā. Apskatot visu novērojumu periodu, var identificēt vienu skābekļa koncentrāciju samazināšanās trendu – no 1993. g. līdz 2007. g. Pēc 2007. g. skābekļa koncentrācijas pieauga. Tomēr jāatzīmē, ka kopš 2007.g. skābekļa koncentrācijas robežvērtība tika pārsniegta tikai divos gados.
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | ||
| 2007-2011 | 2012-2016 | 2017-2021 | ||||
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 5 | 5.54 | 5.93 | 5,69 | ↔ | augsta |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 5 | 4.97 | 5.43 | 5,2 | ↔ | augsta |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 5 | 4.02 | 3.63 | 4,38 | ↗ | augsta |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 5 | 4.74 | 5.08 | 5,67 | ↗ | augsta |
| Pārejas ūdeņi | 5 | 4.42 | 4.49 | 4,54 | ↔ | augsta |
Tabula. Vides stāvokļa novērtējums 5 dažādos Baltijas jūras un Rīgas līča reģionos 2007.–2011. gada periodam un 2012.–2016. gada periodam. Ar skaitli ir norādīta periodā konstatētā vidējā vērtība.
Salīdzinot vidējās skābekļa koncentrācijas šai novērtējuma periodā ar iepriekšējā periodā novērotajām (1. tabula), var redzēt, ka apskatītajos ūdens objektos skābekļa koncentrāciju izmaiņas ir nelielas vai to nav vispār. Kopumā novērotās koncentrācijas tikai nedaudz pārsniedz vai nesasniedz laba vides stāvokļa robežvērtības.
Vides novērtējuma ziņojums 2025 [.pdf]