Izšķīdušais skābeklis
Baltijas jūras dziļajos baseinos, tādos kā Austrumgotlandes baseins, zem haloklīna esošajos ūdens slāņos ūdens apmaiņas īpatnību un eitrofikācijas dēļ veidojas ilgstoši skābekļa deficīta periodi (1. attēls). Ūdens slānis, kas atrodas zem haloklīna, un kurā ir novērojams skābekļa deficīts, nav klasificējams kā “piegrunts”. Tāpēc tika izstrādāts “Skābekļa deficīta indikators”, par kuru ir panākta HELCOM dalībvalstu vienošanās. Skābekļa deficīts tiek aprēķināts dziļajam baseinam (ko no cita baseina atdala jūras gultnes pacēlums) kā tilpuma specifisks lielums.
1. attēls. Skābekļa koncentrāciju vertikālais sadalījums Gotlandes ieplakā
HELCOM dalībvalstis ir vienojušās, ka Austrumgotlandes baseinam pieļaujamais skābekļa deficīts (GES) ir 8,66 ml L-1. HELCOM novērtējumos, piemēram, HELCOM HOLAS II, tiek rēķināta attiecīgā perioda skābekļa deficīta attiecība (eitrofikācijas attiecība – ER) pret šo robežkoncentrāciju. HELCOM HOLAS II novērtējumā 2011-2015.gadu periodam ER vērtība Austrumgotlandes baseinā ir 1,24, tātad zem-GES. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu nav konstatētas vērā ņemamas izmaiņas, t.i., vides stāvoklis ir saglabājies neapmierinošs. Ilglaicīgais skābekļa deficīta trends Baltijas jūras centrālajā daļā parāda, ka kvalitatīvs lēciens no laba stāvokļa uz sliktu ir noticis starp 1950.g.un 1960.g. (HELCOM HOLAS II). Turpmākajos gados skābekļa deficīta līmenis ir saglabājies sliktā līmenī.
Pārējos ūdens baseinos vides stāvokļa novērtēšanai tika izmantots nacionālais indikators – piegrunts skābekļa koncentrācija. Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Baltijas jūras piekrastē ir pieejami no 1984. gada (2. attēls), taču jāņem vērā, ka novērojumi nav bijuši regulāri, un dažos gados (piemēram, 1984-1986) novērojumi tikuši veikti tikai vienā stacijā. Laika periodā no 1984.-2016. gadam piegrunts skābekļa koncentrācija bija no 4 ml/l līdz gandrīz 7 ml/l. Vidējā piegrunts skābekļa koncentrācija visā laika periodā bija 5.8 ml/l, kas ir lielāka nekā līcī aplūkotajos četros reģionos. Maksimālā skābekļa koncentrācija (6.7 ml/l) tika novērota 2006. gadā, savukārt minimālā (4.2 ml/l) – 1984. gadā. Baltijas jūras piekrastē piegrunts skābekļa koncentrācijai nav novērojama izteikta samazināšanās vai pieauguma tendence.
2. attēls. Piegrunts ūdens slāņa skābekļa koncentrācijas (ml/l) vasaras vidējās vērtības Rīgas līcī un Baltijas jūrā. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi
Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Rīgas līča rietumu piekrastē ir pieejami no 1988. gada (2. attēls), taču jāņem vērā, ka novērojumi nav bijuši regulāri, un dažos gados (piemēram, 1996-1998) novērojumi tikuši veikti tikai vienā stacijā. Laika periodā no 1988.-2016. gadam piegrunts skābekļa koncentrācija bija 4-7 ml/l robežās. Vidējā piegrunts skābekļa koncentrācija visā laika periodā bija 5.5 ml/l, maksimālā skābekļa koncentrācija (6.6 ml/l) tika novērota 1988. gadā, savukārt minimālā (4.2 ml/l) – 2011. gadā. Kopumā piegrunts skābekļa koncentrācija nedaudz samazinājās līdz 2000. gadam. Pēc 2000. gada novērotās skābekļa koncentrācijas neuzrāda tālāka samazinājuma tendenci.
Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Rīgas līča centrālajā daļā ir pieejami no 1971. gada (2. attēls), un, salīdzinot ar pārējiem aplūkotajiem reģioniem, ir ar vislabāko telpisko un laika sadalījumu. Laika periodā no 1971.-2016. gadam vasaras sezonas piegrunts skābekļa koncentrācija bija pārsvarā 2-7 ml/l robežās. Vidējā piegrunts skābekļa koncentrācija visā laika periodā bija 4.4 ml/l, maksimālā skābekļa koncentrācija (6.5 ml/l) tika novērota 1995. gadā, savukārt minimālā (2.2 ml/l) – 2014. gadā. Jāatzīmē, ka Rīgas līča centrālajā daļā vidējā skābekļa koncentrācija (arī minimālā vērtība) ir ievērojami mazāka nekā pārējos aplūkotajos reģionos, kas skaidrojams ar to, ka līča centrālā daļa ir daudz dziļāka nekā pārējie aplūkotie reģioni. Piegrunts skābekļa koncentrācija no aplūkotā perioda sākuma līdz 1984. gadam kopumā ir zemāka, nekā tā ir aptuveni no 1985.-2002. gadam, kad skābekļa koncentrācija bieži pārsniedza pat 5 ml/l un reti bija zemāka par 4 ml/l. Savukārt pēc 2002. gada vērojamas atkal zemākas skābekļa koncentrācijas, un tikai 2012. gadā skābekļa koncentrācija pārsniedza 5ml/l. Daudz biežāk arī vērojami gadi (2006., 2009., 2014.), kad skābekļa koncentrācija ir zem 3 ml/l.
Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Rīgas līča austrumu piekrastē arī ir pieejami no 1998. gada (2. attēls), lai gan viens mērījums veikts arī 1976. gadā. Līdzīgi kā līča rietumu piekrastē, ir jāņem vērā fakts, ka novērojumi nav bijuši regulāri, un dažos gados (piemēram, 1996., 2008.) novērojumi tikuši veikti tikai vienā stacijā. Laika periodā no 1988.-2016. gadam piegrunts skābekļa koncentrācija bija 3-7 ml/l robežās. Vidējā piegrunts skābekļa koncentrācija visā laika periodā bija 5.3 ml/l, maksimālā skābekļa koncentrācija (6.5 ml/l) tika novērota 1998. gadā, savukārt minimālā (3.1 ml/l) – 2009. gadā. Rīgas līča austrumu piekrastē var novērot izteiktu piegrunts skābekļa koncentrācijas samazinājumu, t.i., laika periodā no 1988.-1993. gadam skābekļa koncentrācija bija ap 6 ml/l, taču, sākot ar 1999. gadu, tā pārsvarā bija 5-6 ml/l robežās vai pat zemāka, t.i., trīs gados piegrunts skābekļa koncentrācija bija zem 4 ml/l, kas savukārt netika novērots līča rietumu piekrastē, kur visas skābekļa vērtības pārsniedza 4 ml/l.
Dati par piegrunts skābekļa koncentrāciju Rīgas līča pārejas ūdeņos ir pieejami no 1971. gada (2. attēls), lai gan jāņem vērā, ka no 1971.-1987. gadam novērojumi tika veikti vienā stacijā (101A). Laika periodā no 1971.-2016. gadam piegrunts skābekļa koncentrācija bija pārsvarā 3-7 ml/l robežās. Vidējā piegrunts skābekļa koncentrācija visā laika periodā bija 5.2 ml/l, maksimālā skābekļa koncentrācija (6.2 ml/l), līdzīgi kā līča rietumu piekrastē, tika novērota 1988. gadā, savukārt minimālā (2.9 ml/l) – 2007. gadā. Analizējot ilggadīgo novērojumu datus, var redzēt, ka piegrunts skābekļa koncentrācija aptuveni līdz 2000. gadam pārsvarā svārstās 5-6 ml/l robežās, taču pēc 2000. gada skābekļa koncentrācijas pakāpeniski samazinās, un tās daudz biežāk svārstās 4-5 ml/l robežās, kā arī tika novērotas vērtības zem 4 ml/l, līdzīgi kā līča austrumu piekrastē.
1. tabula. Vides stāvokļa novērtējums 5 dažādos Baltijas jūras un Rīgas līča reģionos 2007.-2011. gada periodam un 2012.–2016. gada periodam. Ar skaitli ir norādīta periodā konstatētā vidējā vērtība.
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | |
| 2007.-2011.g. | 2012.-2016.g. | ||||
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 5 | 5.54 | 5.93 | ↗ | |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 5 | 4.97 | 5.43 | ↗ | |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 5 | 4.02 | 3.63 | ↘ | |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 5 | 4.74 | 5.08 | ↗ | |
| Pārejas ūdeņi | 5 | 4.42 | 4.49 | <-> | |
Aplūkojot skābekļa koncentrācijas iegūtos rezultātus iepriekšējā (2007-2011) un esošajā (2012-2016) novērtējuma periodā Rīgas līcī un Baltijas jūrā, var redzēt, ka apskatītajos ūdens objektos skābekļa koncentrāciju izmaiņas ir nelielas vai to nav vispār (1. tabula). Kopumā novērotās koncentrācijas tikai nedaudz pārsniedz vai nesasniedz laba vides stāvokļa robežvērtības. Tāpēc novērtējumā (1. tabula) konstatētais stāvokli (labs vai slikts) ir jāuztver piesardzīgi. Izņēmums ir Rīgas līča centrālā daļa, kur novērotās koncentrācijas ir būtiski zemākas ar laba vides stāvokļa robežvērtību.