Aukstas ziemas Baltijas jūrai nāk par labu, jo aukstums ļoti patīk arktiskajām fitoplanktonu sugām, kā arī ledus un sasalums pasargā krastus. Tāpat jaunā pētījumā noskaidrots, ka Baltijas jūrai nāktu par labu aļģu un gliemeņu audzēšana, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces Maija Viška un Ineta Liepiņa-Leimane un vadošā pētniece, Jūras monitoringa nodaļas vadītāja Anda Ikauniece.
Kā Baltijas jūru ietekmē aukstā ziema? Skaidro pētnieces LR1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”
Aukstas ziemas Baltijas jūrai nāk par labu, jo aukstums ļoti patīk arktiskajām fitoplanktonu sugām, kā arī ledus un sasalums pasargā krastus.
Tāpat jaunā pētījumā noskaidrots, ka Baltijas jūrai nāktu par labu aļģu un gliemeņu audzēšana, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieces Maija Viška un Ineta Liepiņa-Leimane un vadošā pētniece, Jūras monitoringa nodaļas vadītāja Anda Ikauniece.
Aukstas ziemas un tas, vai jūra ir aizsalusi, ietekmē daudzus procesus Baltijas jūrā, piemēram, krasta eroziju, norādīja pētniece Maija Viška. “Es pētu tieši krasta eroziju, un šobrīd krasti ir aizsaluši – gan ūdens pie krasta, gan pats krasts ir sasalis. Aktīvie procesi nenotiek, un ir iestājies tāds kā miera periods,” viņa stāstīja.
Ja krasti nebūtu aizsaluši, tie nebūtu pasargāti no ziemas vētrām, kas var būt pat ļoti aktīvas, un erozija notiktu straujāk.
“Tas, ka ir aizsaluši krasti, nāk par labu mūsu piekrastei,” pētniece apstiprināja.
Savukārt, runājot par augiem, aukstas ziemas ļoti patīk arktiskajām fitoplanktonu sugām, norādīja Anda Ikauniece.
“Sezonālā darbība sākas ar kramaļģēm, un tās patiešām līksmo, ja ir auksts ūdens un auksts laiks. Tām ir ļoti izteikta pavasara ziedēšana, kas vēlāk uzlabo visas ekosistēmas funkcionēšanu, jo enerģija lielākās porcijās tiek nodota pa barības ķēdes līmeņiem un ātrāk nonāk līdz zivīm, iespējams, mazāk nonākot cianobaktērijām,” viņa skaidroja. Pētnieces bija vienisprātis, ka no hidroekoloģijas skatu punkta viennozīmīgi “ir par” aukstām ziemām.
Latvijā jau ilgstoši tapuši interesanti novērojumi arī par cianobaktēriju jeb zilaļģu ziedēšanu Baltijas jūrā. Dati iegūti pat pusgadsmita garumā. “Tie 50 gadi – tas ir ļoti respektabli, un tur jāuzteic gan kolēģu darbs, gan datu bāzes uzturēšana, bet patiesībā tas stāsts ar cianobaktērijām Baltijas jūrā ir sācies vismaz pirms septiņiem tūkstošiem gadu,” norādīja Liepiņa-Leimane.
Zilaļģu ziedēšana vasarā ir diezgan regulāra un pavisam normāla parādība Baltijas jūrā. Pēdējo 50 gadu novērojumi liecina, ka pie mums sastopamas pārsvarā divas dominējošās cianobaktēriju sugas. “Viena no sugām – tā, kura ir sastopama pa visu līci, ir pieaugusi pa šiem 50 gadiem biomasas ziņā, savukārt otra suga, kas vairāk sastopama centrālajā daļā, šo 50 gadu laikā nav nekā reaģējusi – nav samazinājusies un nav pieaugusi,” stāstīja pētniece.
Pilnu rakstu lasi LSM.lv vai sarunu ar pētniecēm klausies raidījuma ierakstā
