Kāpēc Rīgas līča ūdens kļūst brūnāks? LHEI pētnieki meklē atbildes starptautiskā sadarbībā
Kāpēc Rīgas līča ūdens kļūst tumšāks un brūnāks, un ko šīs pārmaiņas var nozīmēt jūras ekosistēmai? Par šo jautājumu Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) vadošā pētniece Solvita Strāķe. Sarunas galvenās atziņas apkopotas arī LSM.lv publikācijā.
Rīgas līcis nav vienīgā vieta, kur novērojamas ūdens krāsas un caurredzamības pārmaiņas. Līdzīgas tendences pētnieki konstatē arī citviet Baltijas jūrā, tostarp pie Somijas krastiem, kā arī Ziemeļjūras reģionā. Lai labāk izprastu šo procesu cēloņus un iespējamās sekas, nepieciešamas garas novērojumu datu rindas un dažādās valstīs iegūto datu savietošana.
LHEI pētnieki šo jautājumu analizē Horizon Europe projekta AquaINFRA – Infrastructure for Marine and Inland Waters ietvaros. Projekta mērķis ir veidot vidi, kurā jūras un saldūdeņu pētnieki var vieglāk atrast, apvienot, analizēt un atkārtoti izmantot dažādās valstīs un pētniecības infrastruktūrās iegūtus datus. Baltijas jūra ir viens no pasaulē intensīvi pētītajiem jūras reģioniem, tomēr daļa vēsturisko un mūsdienu datu joprojām glabājas dažādās datubāzēs, institūcijās vai atsevišķās pētnieku datu kopās. Atšķirīgi formāti un datu sistēmas nereti apgrūtina šo informāciju apvienošanu.
LHEI monitoringa reisos iegūtie dati tiek apkopoti arī institūta datubāzē LATMARE, padarot tos pieejamus turpmākai pētniecībai. Starptautiska datu apmaiņa savukārt ļauj salīdzināt Rīgas līcī notiekošo ar procesiem citās Baltijas jūras daļās un citos Eiropas jūru reģionos. AquaINFRA ietvaros izstrādāts arī atkārtojams datu analīzes process, ar kuru iespējams pētīt ilgtermiņa izmaiņas Rīgas līča ūdens caurredzamībā un krāsā. Analīzē tiek izmantoti vēsturiskie ūdens caurredzamības jeb Seki dziļuma mērījumi un ūdens krāsas dati. Līdzšinējā analīze rāda, ka Rīgas līča austrumu un ziemeļu daļā ūdens caurredzamība ilgtermiņā ir būtiski samazinājusies.
Samazināta ūdens caurredzamība pati par sevi vēl nepasaka, kas tieši izraisa pārmaiņas. To var ietekmēt vairāki procesi – fitoplanktona daudzuma palielināšanās, suspendētās daļiņas vai no sauszemes un upēm jūrā nonākošās izšķīdušās organiskās vielas. Viens no pētnieku uzmanības lokā esošajiem procesiem ir ūdeņu brūnēšana jeb brownification – parādība, kad ūdenī palielinās krāsaino izšķīdušo organisko vielu daudzums.
Tāpēc pētnieki analizē ne tikai pašas izmaiņas jūrā, bet arī saikni starp Rīgas līci, Daugavu un procesiem tās sateces baseinā. Mērķis ir saprast, kā sauszemes izmantošanas un upju hidroķīmijas pārmaiņas var būt saistītas ar jūrā novēroto ūdens caurredzamības samazināšanos. Šīs pārmaiņas ir būtiskas visai ekosistēmai. Samazinoties gaismas daudzumam ūdens slānī, var mainīties primārā produkcija, zemūdens veģetācijas izplatība, dzīvotņu piemērotība un barības tīkla procesi.
AquaINFRA projekta būtiska daļa ir ne tikai pašu datu apkopošana, bet arī to padarīšana atrodamu, pieejamu, savietojamu un atkārtoti izmantojamu. Tas ļauj citu valstu pētniekiem pārbaudīt analīzes rezultātus, izmantot izstrādātās metodes citos reģionos un apvienot dažādu institūciju zināšanas. Rīgas līcim izstrādātais analīzes process jau izmēģināts arī citās Baltijas jūras daļās, tostarp Botnijas līcī un Somu līcī. Plašāka un kvalitatīvāka datu pieejamība nākotnē ir būtiska arī sarežģītāku jūras modeļu un tā saukto digitālo dvīņu attīstībai, kas var palīdzēt analizēt esošās pārmaiņas un modelēt iespējamos nākotnes scenārijus.
🔵 Lasiet un klausieties Latvijas Radio raidījuma “Zināmais nezināmajā” materiālu LSM.lv:
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/25.08.2026-vairaku-valstu-petnieki-censas-saprast-kadel-baltijas-juras-udens-klust-brunaks.a660223/
Vairāk par AquaINFRA projektu:
https://aquainfra.eu/
Projekts AquaINFRA – Infrastructure for Marine and Inland Waters tiek īstenots Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas Horizon Europe ietvaros (Grant Agreement No. 101094434).
