Publikācijā apkopotas ilgtermiņa pārmaiņas Baltijas jūras barības tīklos

Publikācijā apkopotas ilgtermiņa pārmaiņas Baltijas jūras barības tīklos

Jaunā starptautiskā pētījumā analizētas pārmaiņas septiņos Baltijas jūras apakšbaseinos, vērtējot gan dažādu organismu grupu savstarpējo līdzsvaru, gan cilvēka darbības un klimata pārmaiņu ietekmi. Pētījums rāda, ka visos analizētajos Baltijas jūras reģionos barības tīklu struktūra laika gaitā ir būtiski mainījusies.

Starptautiskajā pētnieku grupā piedalījās arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pētnieces Astra Labuce un Iveta Jurgensone. Pētījumā izmantoti ilgtermiņa novērojumu dati, kas atkarībā no Baltijas jūras apakšbaseina aptver 26 līdz 46 gadus. Tas ļāva salīdzināt pārmaiņas dažādās barības tīkla daļās – no planktona un jūras dibena organismiem līdz zivīm un jūras zīdītājiem.

Rezultāti rāda, ka pārmaiņas dažādās Baltijas jūras daļās nav bijušas vienādas. Tomēr daudzviet tās saistītas ar cilvēka darbību – intensīvu zveju un pārmērīgu barības vielu nonākšanu jūrā, kas veicina eitrofikāciju un skābekļa trūkumu. Savukārt klimata pārmaiņas ietekmē ūdens temperatūru, ledus segu un citus apstākļus, dažviet vēl vairāk pastiprinot jau esošās problēmas. Viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem ir tas, ka jūras ekosistēma ne vienmēr atgriežas iepriekšējā stāvoklī arī tad, ja cilvēka radītā slodze tiek samazināta. Piemēram, Rietumu un Centrālajā Baltijas jūrā zvejas izraisītās mencu mirstības samazināšanās līdz šim nav novedusi pie mencu populācijas atjaunošanās. Līdzīga situācija vērojama ar barības vielām. Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Baltijas jūrā ir būtiski samazināta fosfora un slāpekļa ieplūde, tomēr Centrālajā Baltijas jūrā turpina paplašināties teritorijas bez skābekļa, bet daudzviet saglabājas augsta fosfora koncentrācija. Tas parāda, ka ilgstoša cilvēka ietekme var radīt pārmaiņas, kuru novēršanai ar viena atsevišķa faktora samazināšanu vien nepietiek.

Pētījumā secināts, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Jūras stratēģijas pamatdirektīvas kritērijiem analizēto Baltijas jūras apakšbaseinu barības tīkli pašlaik nesasniedz labu vides stāvokli. Lai situāciju uzlabotu, nepieciešams vienlaikus mazināt vairākas jūru ietekmējošās slodzes un Baltijas jūru apsaimniekot kā savstarpēji saistītu ekosistēmu, nevis risināt katru problēmu atsevišķi.