Doktorantūras studente Anna Lanka (šobrīd studē TalTech) pēta sakarību starp ūdensblusu atliekām, kas saglabājušās ezera virsējā sedimentu slānī un ezerus raksturojošajiem parametriem (caurredzamība, pH, elektrovadītspēja, kopējā fosfora koncentrācija u.c). Izmantojot šīs sakarības tiks veidots modelis, ko izmantos vēsturisko ezeru apstākļu rekonstrukcijai. Tā rezultātā būs iespējams labāk izprast kādi izskatījās Baltijas valstu ezeri pagātnē, kā cilvēku saimnieciskā darbība un klātbūtne ir ietekmējusi ezerus un ūdens kvalitāti.
Sadarbībā ar Tallinas Tehnoloģiju universitāti (TalTech) Igaunijā LHEI veic pētījumu par Baltijas valstu vēsturisko ezeru apstākļu rekonstrukciju
Doktorantūras studente Anna Lanka (šobrīd studē TalTech) pēta sakarību starp ūdensblusu atliekām, kas saglabājušās ezera virsējā sedimentu slānī un ezerus raksturojošajiem parametriem (caurredzamība, pH, elektrovadītspēja, kopējā fosfora koncentrācija u.c). Izmantojot šīs sakarības tiks veidots modelis, ko izmantos vēsturisko ezeru apstākļu rekonstrukcijai. Tā rezultātā būs iespējams labāk izprast kādi izskatījās Baltijas valstu ezeri pagātnē, kā cilvēku saimnieciskā darbība un klātbūtne ir ietekmējusi ezerus un ūdens kvalitāti.
Kladoceras jeb ūdensblusas ir mikroskopiski vēžveidīgie, kas visu savu dzīvi pavada ūdenī. Kā jau visiem vēžveidīgajiem, kladocerām ir cieta ārējā čaula, kas pēc to nāves saglabājas ezera nogulumos. Pēc šīm čaulu atliekām ir iespējams noteikt, kurai sugai konkrētais indivīds ir piederējis. Šajā grupā ietilpst daudzas sugas ar dažādām ekoloģiskajām prasībām.
Izmantojot kladoceru atliekas un citas paleolimnoloģiskās metodes ir iespējams “ieskatīties” kādi varētu būt bijuši ezeri pirms parādījās pirmie rakstiskie avoti un pat pirms pie tiem parādījās cilvēki. Kā mainījās ezeri, kad tika izcirsti ap tiem esošie meži un ap tiem iekoptas lauksaimniecības zemes. Kā dažādi vēsturiskie notikumi, piemēram, Padomju Savienības saimnieciskā politika un apdzīvoto vietu izplešanās ietekmēja ezeru ekosistēmas laikos, kad ūdens kvalitāte un sugu aizsardzība nebija būtiska.
Šāda mēroga pētījums Latvijas ezeros tiek veikts pirmo reizi, ievākts materiāls no vairāk nekā 70 ezeriem, kas aptver visas trīs Baltijas valstis, darba vadītāja no LHEI puses ir pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un pētījumā tie izmantota metodoloģija no projekta 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359.
