Velnezers

Virsmas platība: 3,5 ha
Vidējais dziļums: 3,5 m
Maksimālais dziļums: 7,4 m
Baseina platība: 37,6 ha
Ezera tips: sekls, brūnūdens ezers ar zemu ūdens cietību un pH > 5,5

Velnezers ir neliela, bet nozīmīga ūdenstilpe, kurai bijusi būtiska loma vietējo iedzīvotāju dzīvē gan pagātnē, gan arī tagad mūsdienās. Ezera apkārtnes pārveidošana veikta jau 17. gadsimta sākumā. Tajā laikā tas atradās priežu meža ielokā, kas ar laiku tika izcirsts, atbrīvojot vietu lauksaimnieciskai darbībai. 20. gadsimta sākumā visa teritorija tika pārveidota par lauksaimniecības zemi.

1950. gados ap ezeru sāka parādīties privātmājas, un ezers kļuva par svarīgu ikdienas dzīves resursu – nodrošinot ūdeni mājsaimniecību vajadzībām, veļas mazgāšanai un pat zirgu peldināšanai. Strauji attīstoties pilsētai, 1970. gados apkārtne izveidojās tāda, kādu mēs to redzam šodien. Neskatoties uz šīm izmaiņām, Velnezers ir saglabājis savu vērtību kā iecienīta atpūtas vieta iedzīvotājiem un nozīmīga dzīvotne dažādiem pilsētvidei raksturīgiem augiem un dzīvniekiem.

Velnezera eitrofikācija 

Tādas barības vielas kā fosfors un slāpeklis, ir būtiskas dzīvo organismu attīstībai. Tomēr pārmērīgs šo vielu daudzums izraisa strauju aļģu un ūdensaugu augšanu, izjaucot ūdens ekosistēmas līdzsvaru tādā procesā, ko sauc par eitrofikāciju.

Lielākoties barības vielas ūdenstilpēs nonāk cilvēka darbības rezultātā. Velnezera gadījumā būtiskākie piesārņojuma avoti bija vēsturiskā lauksaimniecība un pilsētvides attīstība. Pastiprināta aļģu augšana samazināja ūdens caurredzamību un skābekļa daudzumu, padarot ezera vidi zivīm un citiem ūdens organismiem aizvien nepiemērotāku. Pirms veiktās attīrīšanas projekta ietvaros ezers bija klasificēts kā vidēji līdz sliktā ekoloģiskā stāvoklī, galvenokārt ilgstošā palielinātā fosfora daudzuma dēļ.