Author name: Klavs Klapars

ERA-NET RUS Plus programmas finansētajam projektam par ģeotekstila ietekmi uz ūdens ekosistēmām EI-GEO 29.-31. maijā notiek uzsākšanas sanāksme Svetlogorskā, Kaļiņingradas apgabalā. Projektā piedalās trīs partneri – Vācijas Federālais materiālzinātņu institūts, Krievijas Zinātņu akadēmijas P.P. Širšova Okeanoloģijas institūts un Latvijas Hidroekoloģijas institūts. Projekts veltīts ļoti aktuālai tēmai – mikroplastmasas daļiņu avotu identificēšanai un ietekmes noteikšanai ūdens vidē. LHEI projekta sanāksmē pārstāv vadošā pētniece Ingrīda Puriņa un zinātniskās asistentes Ieva Bārda, Ineta Liepiņa un Ieva Putna-Nīmane.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts kā vadošais partneris Interreg Baltijas jūras programmas Seed Money Facility projektā MSPDAT 22.-23. maijā Rīgā vada projekta partneru sanāksmi. Galvenais projekta un sanāksmes mērķis ir vienoties par projekta nodevumu saturu, termiņiem un uzdevumiem partneriem.

Latvijas radio 1. programmā raidījumā “Zināmais nezināmajā” vadošā pētniece Solvita Strāķe stāsta par invazīvās sugas Dikerogammarus villosus, angliski dēvētas par killer shrimp, latviskota par nogalinātājgarneli – izplatību Baltijas jūrā. Noskaidrots, ka garneles izplatīšanos ietekmē kuģu un jahtu satiksme, tāpēc iespējamie izplatības ierobežošanas pasākumi tiek pētīti Interreg Baltijas jūras programmas projektā COMPLETE

Kopš 19. maija Latvijas Hidroekoloģijas institūta darbinieki, sadarbībā ar Jūras spēku flotiles štāba un apgādes kuģi A-90 “Varonis” veic jūras monitoringa novērojumus un mērījumus Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī. Pavasara monitoringa reisa izpilde ietilpst atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā un tas paredzēts līdz 24. maijam

Helsinku Komisijas grupa “State and Conservation”, kuras galvenais uzdevums ir realizēt jūras vides stratēģijas un politiku dalībvalstīs jūras vides stāvokļa un aizsardzības jautājumos, tiekas Klaipēdā, 14.-18. maijā. LHEI ir no viens no Latvijas pārstāvjiem grupā un sanāksmē piedalās vadošais pētnieks Juris Aigars.

Ūdens un dzīvība ūdenī ir šīgada Dabas dienas tēma, kas notiek 9. maijā Jaunmoku pilī. Tukuma novada un apkārtnes pamatskolu audzēkņiem LHEI zinātniskās asistentes Ieva Bārda, Ieva Putna-Nīmane, Māra Harju, Monta Grudcina un Ineta Liepiņa sagatavojušas stāstus un uzdevumus skolēniem par jūras ūdens īpašībām un jūras iemītniekiem.

8.-9. maijā projekta “Baltic Blue Growth” ietvaros LHEI veic Pāvilostas tuvumā izvietotās eksperimentālās gliemeņu fermas apsekojumu. Darbu mērķis ir novērtēt gliemeņu augšanas sekmes, ievākt paraugus un izvietot papildus mērierīces datu attālinātai ieguvei. Ferma Baltijas jūrā atrodas kopš 2017.g. maija.

17. aprīlī, izmantojot Ventspils brīvostas pārvaldes hidrogrāfijas kuģi “Kapteinis Orle”, tika izpētīta Irbes bākas piemērotība fotometru izvietošanai tajā. Ekspedīcijā piedalījās Dr. Džuzepe Zibordi no Eiropas Komisijas Vienotā zinātnes centra un LHEI zinātniskie asistenti Atis Labucis un Miks Papirtis. Fotometru mērījumi dotu iespēju iegūt augstvērtīgāku informāciju par jūras vides stāvokli, izmantojot satelītu ģenerētos datus. Irbes bākas tuvplāni redzami attēlos.

Baltijas jūras programmas projektam “Smart Blue Regions” 24.-26. aprīlī Gdaņskā notiek priekšpēdējā partneru sanāksme un seminārs kopā ar jūras vēju parku izveidošanā iesaistītajām nozarē. Pasākumi veltīti Baltijas jūras reģionu sadarbības papildināšanai ar jūru saistītās izaugsmes jomā (“blue growth”). LHEI projektā atbalsta Rīgas plānošanas reģionu un sanāksmē piedalās LHEI direktore Anda Ikauniece.

Visjaunākais no Baltijas jūras programmas projektiem, kuros piedalās LHEI – “COMPLETE” rīko partneru sanāksmi Rīgā, 25.-26. aprīlī. Projektam ir divi galvenie darba virzieni svešo sugu introdukcijas samazināšanā – tehnoloģiju pilnveidošana un svešo sugu monitoringa uzlabošana. LHEI projektā atbild par projekta mājas lapas izveidi un uzturēšanu, ieinteresēto pušu iesaisti un svešo sugu ziņošanas vietnes mobilās versijas izveidošanu. No LHEI sanāksmē piedalās vadošā pētniece Solvita Strāķe un zinātniskās asistentes Ieva Putna – Nīmane, Monta Grudcina un Sandra Kropa.