Hlorofils a
1. attēls. Hlorofila a vasaras vidējās vērtības Rīgas līcī un Baltijas jūrā. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi, F – Baltijas jūras atklātā daļa
Vides stāvokļa novērtējumam ir izmantoti hlorofila a vasaras sezonas mērījumu rezultāti sākot ar 1996.gadu. Šai periodā novērojumi ir veikti 1- 3 reizes sezonā, izņemot atsevišķus gadus, kad kādā no jūras baseiniem novērojumi nav tikuši veikti vispār.
Baltijas jūras piekrastē hlorofila a koncentrācija visā novērojumu periodā ir svārstījusies plašā amplitūdā, vidēji no 1,15 līdz 6,37 mg/m3 (1. attēls), uzrādot vairākus koncentrāciju kāpumus ar tiem sekojošiem kritumiem. Kopumā attiecīgā perioda laikā nav iespējams identificēt kādu noturīgu koncentrāciju pieauguma vai krituma tendenci. Savukārt Baltijas jūras atklātās daļas ūdeņos novērojamās koncentrāciju svārstības starp gadiem ir daudz mazākas kā piekrastē (1,88-3,16 mg/m3), izņemot 2008.gadu, kad tika konstatēta 5,73 mg/m3 liela koncentrācija. Arī atklātajos Baltijas jūras ūdeņos kopēja koncentrāciju izmaiņu tendence nav konstatējama.
Līdzīgi kā Baltijas jūras piekrastē, Rīgas līcī hlorofila a koncentrācijas uzrāda ievērojamu starpgadu mainību (1. attēls). Atšķirībā no Baltijas jūras, Rīgas līcī ir identificējama koncentrāciju pieauguma tendence no 90-tajiem uz 2000-šajiem gadiem praktiski visos ūdens objektos, kam seko koncentrāciju samazinājums. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka Rīgas līča austrumu piekrastē 2010.gadā tika novērtēta neparasti liela hlorofila a koncentrācija (22,06 mg/m2), kas gandrīz divas reizes pārsniedza iepriekšējo gadu laikā novēroto maksimālo koncentrāciju (12,07 mg/m3, 2005.gads).
Hlorofila a vasaras koncentrācijas novērtējuma periodā ir atspoguļotas 1. tabulā. Kopumā vides stāvoklis neatbilst laba vides stāvokļa kritērijiem nevienā no apskatītajiem ūdens objektiem. Hlorofila a vērtības tika izdalītas divos periodos – no 2007. – 2011. gadam un no 2012. – 2016. gadam. Vides stāvokļa izmaiņas dažādos baseinos bija mainīgas, Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līča atklātajā daļā tika novērots augšupejošs trends. Savukārt Baltijas jūras atklātajā daļā, Rīgas līča piekrastē un pārejas ūdeņos vasaras hlorofila a koncentrācijas ir ar tendenci samazināties. Šeit jāatzīmē, ka gan vides stāvokļa, gan tā izmaiņu starp periodiem novērtējuma konfidencialitāte ir zema, jo abos periodos novērtējums balstās uz datiem, kas iegūti vienā sezonas mēnesī – augustā. Īpaši tas attiecināms uz Rīgas līča austrumu piekrasti, kur viena gada (2010.gads) ekstremāli augsto koncentrāciju dēļ novērojamas vislielākās izmaiņas starp periodiem.
1.tabula. Hlorofila “a” robežvērtības, novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums.
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | |
| 2007.-2011.g. | 2012.-2016.g. | ||||
| Baltijas jūras atklātie ūdeņi | 1,91 | 3,54 | 2,43 | ↘ | zema |
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 1,82 | 4,29 | 4,79 | ↗ | zema |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 2,72 | 4 ,21 | 3,55 | ↘ | zema |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 2,71 | 3,96 | 4,2 | ↗ | zema |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 2,72 | 10,43 | 4,89 | ↘ | zema |
| Pārejas ūdeņi | 3,02 | 5,72 | 5,26 | ↘ | zema |
1HOD 39-2012
2Direktīva 2000/60/EK