Invazīvās sugas Neogobius melanostomus loma Baltijas jūras zemūdens aizsargājamo biotopu funkcionēšanā

Invazīvās sugas Neogobius melanostomus loma Baltijas jūras zemūdens aizsargājamo biotopu funkcionēšanā

Akmeņainie rifi ar gliemeņu un aļģu audzēm ir bioloģiski un ekoloģiski nozīmīgākie biotopi Baltijas jūras dienvidaustrumu daļā. Tajos sastopama lielākā zivju, putnu, zemāko ūdensaugu un bezmugurkaulnieku daudzveidība. Rifi sniedz arī nozīmīgākos ekosistēmas pakalpojumus, piemēram, oglekļa un barības vielu piesaisti, zivju nārsta vietas, kā arī citus regulējošos ekosistēmas pakalpojumus. Apaļā jūras grunduļa (Neogobius melanostomus) invāzija un tā masveida savairošanās Baltijas jūrā rada nopietnu apdraudējumu piekrastes rifiem. Pēdējo 10 gadu laikā gliemeņu biomasa ir samazinājusies vairākas reizes, turklāt, pēdējos gados novērojama ūdens caurspīdības samazināšanās piekrastes zonā par 2m. Projekta mērķis bija noskaidrot kā apaļā jūras grunduļa aktīvā barošanās ietekmē piekrastes biotopu funkcionēšanu un to sniegtos ekosistēmas pakalpojumus.

Latvijas Zinātnes padomes projekts Nr. lzp-2019/1-0337 “Invazīvās sugas Neogobius melanostomus loma Baltijas jūras zemūdens aizsargājamo biotopu funkcionēšanā”rezultāti sniedza informāciju par piekrastes biotopu stāvokli, kas nepieciešams HELCOM Baltijas jūras Rīcības plāna un Jūras Stratēģijas Ietvardirektīvas (Direktīva 2008/56/EC) prasību izpildei, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli. Taču būtiskākais ieguvums bija zināšanas par piekrastes ekosistēmu funkcionēšanu, ļaujot novērtēt sugu ekoloģiskās mijiedarbības, kas regulē ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kā arī invazīvo sugu kumulatīvo ietekmi.