Izšķīdušais neorganiskais fosfors

Izšķīdušais neorganiskais fosfors

1. attēls. Izšķīdušā neorganiskā fosfora (DIP) ilgtermiņa vidējās ziemas koncentrācijas Rīgas līcī un Baltijas jūrā. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi, F – Baltijas jūras atklātie ūdeņi (datu avots – SMHI).

Izšķīdušā neorganiskā fosfora koncentrāciju novērojumu rezultāti ziemas sezonā Rīgas līča atklātajos un pārejas ūdeņos ar pārtraukumiem ir pieejami sākot ar 1974.gadu. Savukārt Rīgas līča piekrastes ūdeņos novērojumu rezultāti ir pieejami sākot ar 1990.gadu, bet Baltijas jūras atklātās daļas ūdeņos sākot ar 1964.gadu un piekrastes ūdeņos ar 1984.gadu. Līdzīgi kā slāpeklim, rekonstruētās fosfora koncentrācijas Rīgas līcim un Baltijas jūrai uzrāda, ka jūtams koncentrāciju pieaugums sākas 1950-tajos gados.  Atšķirībā no slāpekļa, fosfora koncentrācijas gan Rīgas līča, gan Baltijas jūras ūdeņos turpina pieaugt arī pēc 1989.gada (1. attēls). Tai pašā laikā jāatzīmē, ka ilgtermiņa koncentrāciju pieaugumu un samazinājumu piekrastes ūdens objektos nav iespējams novērtēt, jo novērojumi ir veikti fragmentāri. Fosfora koncentrācijām, līdzīgi kā slāpekļa, arī ir novērojama starpgadu mainība, bet tā nav tik izteikta kā slāpeklim. Visdrīzāk tas ir tāpēc, ka fosforam uzturēšanās laiks jūras baseinos ir daudz ilgāks kā slāpeklim, piemēram,  Rīgas līča ūdenī tas ir 38 gadi (slāpeklim 5,4). Līdz ar to slāpeklis Rīgas līcī reaģē uz upju ieteces izmaiņām daudz straujāk kā fosfors.

Ziemas sezonas DIP koncentrācijas novērtējuma periodā, kā arī iepriekšējā periodā ir apkopotas 1.tabulā. Diemžēl pārskata periodā apsekojumu biežums variēja no divām reizēm periodā līdz nevienai (1.attēls). Rīgas līča atklātajiem ūdeņiem bija iespējams piemodelēt trūkstošās vērtības, bet pārējiem ūdens baseiniem šāda iespēja nebija. Tāpēc  novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir zems. Kopumā koncentrāciju samazināšanās (stāvokļa uzlabošanās) ir novērojama tikai Baltijas jūras piekrastē, bet Rīgas līča ūdeņu baseinos ir novērojama stāvokļa pasliktināšanās. Vienlaicīgi ir jānorāda, ka nevienā baseinā, ieskaitot Baltijas jūras piekrasti, DIP koncentrācija neatbilst laba vides stāvokļa robežvērtībai.

Ņemot vērā to, ka novērtējuma vajadzībām bija pieejams ļoti ierobežots informācijas apjoms, novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir vērtējams kā zems.

1.tabula. Ziemas sezonas izšķīdušā neorganiskā fosfora (DIP) (µmol L-1) robežvērtības, novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums.

Ūdens objektsRobežvērtībaPeriodsTrendsNovērtējuma konfidencialitāte
2007.-2011.g.2012.-2016.g.
Baltijas jūras atklātie ūdeņi0,2910,650,66<->Zema
Baltijas jūras piekrastes ūdeņi0,620,830,643Zema
Rīgas līča rietumu piekraste0,720,91,143Zema
Rīgas līča atklātie ūdeņi0,4110,91,03Zema
Rīgas līča austrumu piekraste0,721,04Zema
Pārejas ūdeņi  0,921,111,26Zema

1HOD 39-2012

2Direktīva 2000/60/EK

3Balstīts uz viena gada datiem

Informācija Word dokumentā

Scroll to Top