Kopējais fosfors

Kopējais fosfors

Gada vidējā kopējā fosfora koncentrāciju novērojumu rezultāti Rīgas līča atklātajos un pārejas ūdeņos ar pārtraukumiem ir pieejami sākot ar 1974.gadu. Savukārt Rīgas līča piekrastes ūdeņos novērojumu rezultāti ir pieejami sākot ar 1990.gadu, bet Baltijas jūras atklātās daļas ūdeņos sākot ar 1970.gadu un piekrastes ūdeņos ar 1992.gadu. Baltijas jūras atklātajā daļā kopš novērojumu sākuma ir novērojams ilglaicīgs koncentrāciju pieaugums (1. attēls), kas labi sakrīt ar ziemas DIP koncentrācijas pieaugumu. Savukārt Rīgas līča atklātās daļas ūdeņos izteikts koncentrāciju pieaugums ir novērojams līdz 1990.-tajiem gadiem. Turpmākajos gados, atšķirībā no ziemas DIP koncentrāciju dinamikas, ir novērojamas salīdzinoši zemākas koncentrācijas, bet nav novērojama tālāka pieauguma tendence. Novērotās atšķirības starp gada vidējo kopējā fosfora koncentrāciju un ziemas DIP koncentrāciju ilgtermiņa izmaiņām pēc 1990.-tajiem visdrīzāk ir saistītas ar Rīgas līča iekšējo procesu kompensējošo ietekmi. Samazinoties slāpekļa koncentrācijām, attiecīgi samazinājās biomasas sedimentācija, kā rezultātā samazinājās skābekļa patēriņš piegrunts ūdens slānī. Tas savukārt ļāva uzlaboties sedimentu virsējā slāņa stāvoklim (piesātinājumam ar skābekli), kā rezultātā palielinājās sedimentu kapacitāte akumulēt labilās izšķīdušā fosfora formas. Līdz ar to fosfora upju slodžu pieaugumu daļēji kompensēja šī fosfora akumulācija sedimentos. Vienlaicīgi jāatzīmē, ka ilgtermiņa koncentrāciju pieaugumu un samazinājumu piekrastes ūdens objektos nav iespējams novērtēt, jo novērojumi ir veikti fragmentāri.

1. attēls. Kopējā fosfora (KopP) ilgtermiņa vidējās gada koncentrācijas Rīgas līcī un Baltijas jūrā. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi, F – Baltijas jūras atklātie ūdeņi (datu avots – SMHI).

Gada vidējās kopējā fosfora koncentrācijas novērtējuma periodā, kā arī iepriekšējā periodā ir apkopotas 1.tabulā. Kopumā pārskata periodā vides stāvoklis neatbilst laba vides stāvokļa kritērijiem. Diemžēl pārskata periodā apsekojumu biežums variēja no divām reizēm periodā līdz nevienai (1.attēls), kā rezultātā diviem ūdens baseiniem nebija iespējams veikt novērtējumu. Rīgas līča atklātajiem ūdeņiem bija iespējams piemodelēt trūkstošās vērtības, bet pārējiem ūdens baseiniem šāda iespēja nebija. Bez tam Baltijas jūras atklāto daļu šai novērtējumā reprezentē tikai divas stacijas. Tāpēc  novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir zems. Kopumā ir indikācija, ka Baltijas jūras atklātajā daļā stāvoklis nedaudz uzlabojas, bet Rīgas līcī pasliktinās.

1.tabula. Kopējā fosfora (KopP) (µmol L-1) robežvērtības, novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums.

Ūdens objektsRobežvērtībaPeriodsTrendsNovērtējuma konfidencialitāte
2007.-2011.g.2012.-2016.g.
Baltijas jūras atklātie ūdeņi0,6810,740,69Zema
Baltijas jūras piekrastes ūdeņi0,9220,89 
Rīgas līča rietumu piekraste1,0721,011,133Zema
Rīgas līča atklātie ūdeņi0,7010,840,89<->Zema
Rīgas līča austrumu piekraste1,0721,17 
Pārejas ūdeņi  1,3921,241,47Zema

1HELCOM IN-Eutro 5-2016

2Direktīva 2000/60/EK

3Balstīts uz viena gada datiem

Informācija Word dokumentā

Scroll to Top