Kadmijs
Kadmijam robežvērtības jūras produktos ir noteiktas Eiropas Komisijas pārtikas produktu regulā No 1881/2006 un zivīm, kuras iekļautas šajā pārskatā, robežvērtība ir 50 µg/kg uz mitro masu zivs muskuļu gaļā. Tā kā kadmijs pastiprināti uzkrājas zivju aknās nevis muskuļaudos, tad nereti, veicot mērījumus, tiek konstatēts, ka kadmija koncentrācijas zivju muskuļaudos ir zem noteikšanas robežas. Tādēļ šādā situācijā nevar novērtēt zivs piesārņojuma līmeņa atbilstību EK regulā No 1881/2006 noteiktajai robežvērtībai un nav iespējams izvērtēt koncentrāciju izmaiņu trendus. Tāpēc izplatīta prakse ir veikt vides monitoringa mērījumus zivju aknās. Lai šie mērījumi būtu izmantojami salīdzinošai analīzei, izmanto pārrēķina koeficientus no kadmija koncentrācijas aknās uz kadmija koncentrāciju visā zivī un attiecina šo lielumu pret OSPAR izstrādāto GES robežvērtību – 26 µg/kg uz visas zivs mitro masu (OSPAR, 2010). Tā kā pārrēķina koeficienti ir sugas specifiski, tad 1. tabulā norādītās robežvērtības zivju aknās arī ir sugas specifiskas.
Baltijas jūras atklātajos ūdeņos kadmija koncentrācijas noteikšana zivju (reņģes) aknās novērtējuma periodā ir veikta tikai vienu reizi (1. attēls), tāpēc novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir zems. Līdz ar to, lai gan novērotā gada vidējā koncentrācija (1. tabula) nepārsniedz noteikto robežvērtību, ir liela varbūtība, ka perioda vidējā koncentrācija varētu to pārsniegt.
1.attēls. Kadmija (Cd) koncentrācijas asaros un reņģēs. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi, F – Baltijas jūras atklātie ūdeņi
Baltijas jūras piekrastes ūdeņos novērtējuma periodā kadmija koncentrācija zivju audos ir noteikta trīs reizes (1. attēls), tāpēc novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir vidējs. Novērtējuma periodā kadmija koncentrācija zivju (asaris) aknās svārstījās no 28 līdz 44 µg/kg uz mitro masu (iepriekšējā periodā 29-74 µg/kg uz mitro masu). Novērotās atšķirības periodu vidējās vērtībās (1. tabula) ir skaidrojamas galvenokārt ar salīdzinoši augstām koncentrācijām konstatētām 2010.gadā.
Rīgas līča rietumu piekrastes ūdeņos novērtējuma periodā kadmija koncentrācijas zivju audos ir noteiktas četras reizes (1. attēls), tāpēc novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir augsts. Novērtējuma periodā gada vidējās kadmija koncentrācijas zivju audos svārstījās no 36 līdz 52 µg/kg uz mitro masu (iepriekšējā periodā 44-64 µg/kg uz mitro masu). Gan šajā, gan iepriekšējā novērtējuma periodā konstatētās perioda vidējās koncentrācijas (1. tabula) ir būtiski zemākas nekā noteiktā robežvērtība. Nelielās atšķirības starp periodu vidējām vērtībām iekļaujas datu izkliedes intervālā un nav būtiskas.
Rīgas līča atklātajos ūdeņos kadmija koncentrāciju novērojumi zivju audos novērtējuma periodā ir veikti četras reizes (1. attēls), tāpēc novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir augsts. Novērtējuma periodā novērotās gada vidējās kadmija koncentrācijas svārstījās plašā amplitūdā no 196 līdz 438 µg/kg uz mitro masu (iepriekšējā periodā 265-444 µg/kg uz mitro masu). Abu periodu vidējās kadmija koncentrāciju vērtības, lai arī nedaudz, tomēr pārsniedz noteikto robežvērtību (1. tabula). Nelielās atšķirības starp periodu vidējām vērtībām iekļaujas datu izkliedes intervālā un nav būtiskas.
Rīgas līča austrumu piekrastes ūdeņos novērtējuma periodā kadmija koncentrācijas zivju audos ir noteiktas piecas reizes (1. attēls), tāpēc novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir augsts. Novērtējuma periodā gada vidējās kadmija koncentrācijas zivju audos svārstījās no 73 līdz 115 µg/kg uz mitro masu (iepriekšējā periodā 71-116 µg/kg uz mitro masu). Gan šajā, gan iepriekšējā novērtējuma periodā konstatētās perioda vidējās koncentrācijas (1. tabula) ir augstākas nekā citos piekrastes ūdens objektos, tomēr tās ir būtiski zemākas nekā noteiktā robežvērtība. Nelielās atšķirības starp periodu vidējām vērtībām iekļaujas datu izkliedes intervālā un nav būtiskas.
Rīgas līča pārejas ūdeņos novērtējuma periodā kadmija koncentrācijas zivju audos ir noteiktas četras reizes (1. attēls), tāpēc novērtējuma konfidencialitātes līmenis ir augsts. Novērtējuma periodā gada vidējās kadmija koncentrācijas zivju audos svārstījās no 31 līdz 94 µg/kg uz mitro masu (iepriekšējā periodā 38-155 µg/kg uz mitro masu). Gan šajā, gan iepriekšējā novērtējuma periodā konstatētās perioda vidējās koncentrācijas (1. tabula) ir augstākas nekā piekrastes ūdens objektos, izņemot Rīgas līča austrumu piekrastes ūdeņus, tomēr tās ir būtiski zemākas nekā noteiktā robežvērtība. Nelielās atšķirības starp periodu vidējām vērtībām iekļaujas datu izkliedes intervālā un nav būtiskas.
1.tabula. Kadmija (Cd) (µg/kg uz mitro masu aknās) robežvērtības, šī novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums. Atklāto ūdeņu novērtēšanai ir izmantota reņģe (Clupea harengus) un piekrastes ūdeņu novērtēšanai ir izmantots asaris (Perca fluviatilis).
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | |
| 2007.-2011.g. | 2012.-2016.g. | ||||
| Baltijas jūras atklātie ūdeņi (reņģe) | 3251 | – | 303 | – | Zema |
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi (asaris) | 2361 | 41 | 36 | ↔ | Vidēja |
| Rīgas līča rietumu piekraste (asaris) | 2361 | 46 | 44 | ↔ | Augsta |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi (reņģe) | 3251 | 350 | 328 | ↔ | |
| Rīgas līča austrumu piekraste (asaris) | 2361 | 87 | 95 | ↔ | |
| Pārejas ūdeņi (asaris) | 2361 | 72 | 69 | ↔ | |
1Pārrēķināts no OSPAR (2010) izstrādāto GES robežvērtību visā zivī (26 µg/kg uz mitro masu), izmantojot Nyberg u.c. (2013) piedāvātos pārrēķina koeficientus (reņģe – 0,08; asaris – 0,11)