Makrofaunas sabiedrības stāvoklis

Makrofaunas sabiedrības stāvoklis

Sugu sastāva izmaiņu novērtēšanai tiek izmantots bentiskās kvalitātes indekss (BQI), kas novērtē proporciju starp eitrofikācijas tolerantām un eitrofikācijas jūtīgām sugām.

Bentosa makrofaunas BQI novērtējumam ir izmantoti rezultāti no Rīgas līča atklātās daļas ūdeņiem,  Rīgas līča rietumu piekrastes ūdeņiem un pārejas ūdeņiem sākot ar  2000. gadu, un Rīgas līča austrumu piekrastes ūdeņiem sākot ar 2001. gadu. Savukārt Baltijas jūras piekrastes ūdeņu novērtēšanai izmantoti dati sākot ar 2004. gadu (1. Attēls). Piekrastes ūdeņu un atklātās daļas BQI LVS robežvērtības būtiski atšķiras, jo ir atšķirīgs sedimentu tips, kas attiecīgi nosaka arī atšķirīgu sugu sastāvu.  Novērtējamajos ūdens baseinos, lai gan tika konstatēta BQI indeksa vērtību starpgadu mainība, tomēr netika novērotas ievērojamas ilglaicīgas izmaiņas starp gadiem. Apkopojot BQI indeksa vidējās vērtības novērtējamajos ūdens baseinos, redzams, ka kopumā vides stāvoklis Rīgas līča centrālajā baseinā ir labs visā novērojumu periodā, tai skaitā arī pārskata periodā (1. Attēls; 1. Tabula). Savukārt, Rīgas līča rietumu piekrastes ūdeņos vides stāvoklis pārskata periodā neatbilst LVS, lai gan iepriekšējos pārskata periodos tika konstatēts LVS. Tā kā BQI vērtības gan iepriekšējos pārskata periodos, gan šai pārskata periodā ir tuvu LVS robežvērtībām, tad izmaiņas nav uzskatāmas par būtiskām, lai gan to rezultātā mainījās ūdens baseina vides stāvokļa novērtējums. Upju ūdeņu ieplūdes visvairāk ietekmētie Rīgas līča baseini, t.i., Rīgas līča austrumu piekraste un Rīgas līča pārejas ūdeņi, nesasniedz LVS ne šai pārskata periodā, ne arī iepriekšējos. Arī Baltijas jūras piekrastes ūdeņi nesasniedz LVS, lai gan konstatētās BQI vērtības ir tuvu LVS.

  Attēls. Bentiskās kvalitātes indeksa (BQI) vidējās vērtības Rīgas līcī un Baltijas jūrā. A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi

Jūras stratēģijas pamatdirektīvas 5. raksturlieluma “Līdz minimumam ir samazināta cilvēka darbību izraisītā eitrofikācija, jo īpaši tās nelabvēlīgā ietekme, tāda kā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, ekosistēmu degradācija, kaitīgo aļģu ziedēšana un skābekļa trūkums dziļākajos ūdens slāņos” kritērijs D5C8 “Makrofaunas sabiedrību sugu sastāvs un relatīvais skaitliskums sasniedz vērtības, kas liecina, ka nav nelabvēlīgas ietekmes, kuru rada bagātināšanās ar barības vielām un organiskajām vielām” paredz makrofaunas sugu sastāva novērtēšanu, tai skaitā sugu sastāva izmaiņas, kuras rada jūras ekosistēmas bagātināšanās ar barības vielām, vai šīs bagātināšanās negatīvie efekti.

Ūdens objektsRobežvērtībaPeriodsTrendsNovērtējuma konfidencialitāte
2007-20112012-20162017-2021
Baltijas jūras atklātie ūdeņi2,12 
Baltijas jūras piekrastes ūdeņi4,313,84,03,6Augsta
Rīgas līča rietumu piekraste3,213,53,43,0Augsta
Rīgas līča atklātie ūdeņi1,5922,01,82,0Augsta
Rīgas līča austrumu piekraste3,212,72,62,5Augsta
Pārejas ūdeņi  3,211,11,00,9Augsta
  Tabula. Bentiskās kvalitātes indeksa (BQI) robežvērtības, novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums.
  (1) Direktīva 2000/60/EK
(2) State & Conservation 5E-2017. Dokuments “3-4-Rev.1. Endorsment of GES boundary for core indicator ‘State of the soft-bottom macrofauna community’”
Vides novērtējuma ziņojums 2025 [.pdf]
Scroll to Top