Piesārņotāji
Piesārņotāju, t.sk. mikropiedrazojuma izpētes virziens palīdz saprast aktuālo jūras un saldūdeņu vides stāvokli, kā arī antropogēnos faktorus, kuri ietekmē tur esošās dzīvotnes un organismus. Cilvēce aizvien vairāk paplašina savas sadzīves un industrijas intereses jūras virzienā, kas nepārprotami palielina antropogēno piesārņotāju spiedienu gan uz piekrastes, gan uz atkāto ūdeņu ekosistēmu. Vienlaikus arī klimata mainības apstākļos kļūst aktuāli jautājumi par jūras vidi, no ūdens virsmas līdz nogulumiem, un tajos notiekošiem fizikāliem un ķīmiskiem procesiem, vielu plūsmām, procesus ietekmējošiem faktoriem un šo procesu ietekmi uz bīstamo vielu un mikropiedrazojuma mobilitāti un apriti vidē. Kopš 2018. gada LHEI tiek pētīts arī mikroplastmasas piesārņojums, LHEI ir izveidota vienīgā specializētā mikroplastmasas laboratorija Latvijā, kas aprīkota pastāvīgai paraugu apstrādei, apmācīts zinātniskais personāls nodrošina arī paraugu ievākšanu dažāda veida vides matricās, kā arī analīzi un datu interpretēšanu.
LHEI veic piesārņotāju izpēti vairākos savstarpēji saistītos virzienos, galvenie no kuriem ir par ES direktīvā 2013/39/ES iekļautām bīstamām vielām un mikroplastmasu vidē:
- Piesārņojošo savienojumu un to grupu telpiskās izplatības pētījumu virziens, kas ir svarīgs komponents antropogēno piesārņojuma avotu apzināšanai gan lokālā, gan Baltijas jūras reģiona mērogā, kā arī šo avotu radīto ietekmju uz jūras un saldūdeņu ekosistēmu izprašanā
- Izvēlēto piesārņojošo savienojumu un to grupu izplatība un pārnese barības ķēdē. Piesārņojošo vielu un to grupu koncentrāciju dati tiek kombinēti ar datiem par slāpekļa un oglekļa stabilo izotopu attiecībām dažādos jūras organismos, iegūstot jaunas zināšanas un izpratni par šo vielu dinamiku atšķirīgu lokālo biotopu un trofisko līmeņu ietvaros. Kombinējot stabilo izotopu sniegto informāciju ar plēsīgo zivju kuņģu un zarnu trakta analīzēm, tiek analizētas biomagnifikācijas tendenču saistības ar lokalizētu barības bāžu īpatnībām
- Mikroplastmasas pētījumi aptver gan jūras, gan saldūdeņu ekosistēmu komponentes, tai skaitā mikroplastmasas izplatība ūdens kolonnas virsējā slānī, tās pārnesi no virsējā slāņa uz dziļākiem slāņiem, uzņemšanu dzīvajos organismos un gala rezultātā mikroplastmasas akumulāciju nogulumos, kā arī mikroplastmasas uzkrāšanos un apriti piekrastes smiltīs
- Mikroplastmasas pētījumi par mikroplastmasas pārneses vektoriem no to avota, piemēram, upes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, uz ūdens ekosistēmu. Pētījumi apskata arī mikroplastmasas pārnesi un uzkrāšanos antropogēnās iedarbības maz skartos reģionos, piemēram, Arktikā, īpaši jaunatklātās teritorijās, kas veidojušās kūstot ledājiem.
