Vasaras fitoplanktona vidējā biomasa
Baltijas jūras piekrastes ūdeņos fitoplanktona vasaras vidējās biomasas novērojumi sākti 2004. gadā sešās novērojumu stacijās vienu līdz trīs reizes vasaras (jūnijs – septembris) sezonā (https://latmare.lhei.lv/ ). Rīgas līča rietumu piekrastē – no 1994. divās stacijās un austrumu piekrastē no 1993.gada vienā stacijā vienu līdz četras reizes sezonā. Vissenāk fitoplanktona biomasa dati ir pieejami Rīgas līča atklātajos ūdeņos (kopš 1976.gada) un pārejas ūdeņos (kopš 1977.gada). Līdz 2002.gadam atklātajos ūdeņos fitoplanktona dati iegūti tikai divās, vēlāk piecās līdz astoņās stacijās vienu līdz deviņas reizes sezonā. Savukārt pārejas ūdeņos līdz 1993.gadam novērojumi veikti vienā un pēc tam četrās novērojumu stacijās arī vienu līdz deviņas reizes sezonā.
Attēls: Fitoplanktona vasaras (jūnijas – septembris) vidējā biomasa (mg/m3) A – Baltijas jūras piekrastes ūdeņi, B – Rīgas līča rietumu piekraste, C – Rīgas līča atklātie ūdeņi, D – Rīgas līča austrumu piekraste, E – pārejas ūdeņi.
Apskatot visu novērojumu periodu (1. Attēls), var redzēt, ka vasaras vidējā biomasa uzrāda ļoti lielu starpgadu mainību, kas ir īpaši izteikta Rīgas līcī upju itekmētajos jūras baseinos – pārejas ūdeņos un austrumu piekrastē. Rīgas līča centrālajā daļā un rietumu piekrastē novērotā starpgadu mainība ir salīdzinoši mazāka. Jāatzīmē gan, ka visos apskatītajos ūdens objektos novērojuma konfidencialitāte ir zema, jo novērojumi ir veikti no vienas reizes sezonā (no 2009. gada) līdz trīs reizēm sezonā (2007. un 2008.gadā). Bez tam, piekrastes ūdeņos ir bijuši gadi, kad novērojumi nav veikti vispār (1. Attēls). Bez tam, kā būtisks faktors ir minams arī laika apstākļi vasaras sezonā. Ja vasara ir bijusi saulaina un bez vēja, tad tas ir sekmējis cianobaktēriju attīstību, kā 2000. un 2015.gada vasarā, kad fitoplanktona kopējā biomasā ievērojami dominēja cianobaktērija Aphanizomenon flosaquae. Vai arī rudens sezona sākas agrāk, jau septembrī, kā 1998. un 2008.gadā un fitoplanktona cenozē bija novērojamas rudens kramaģes – Coscinodiscus granii un Thalassiosira baltica, kas parasti ir ar lielu šūnu izmēru un veido augstu kopējo biomasu un var paaugstināt vidējās biomasa lielumu.
Fitoplanktona vasaras vidējās biomasas vērtības visos apskatītajos ūdens objektos neatbilst laba vides stāvokļa robežvērtībai jau kopš novērtējumu cikla sākuma 2007.g. (1.tabula). Pie tam šajā novērtējuma periodā, salīdzinot ar iepriekšējo, ir novērpjams jūtams fitoplanktona biomasas pieaugums Rīgas līča austrumu un rietumu piekrastēs. Pārējos jūras apakšbaseinos ir novērojamas nelielas biomasas izmaiņas, bet tās nav uzskatāmas par nozīmīgām.
| Ūdens objekts | Robežvērtība | Periods | Trends | Novērtējuma konfidencialitāte | ||
| 2007 – 2011 | 2012 – 2016 | 2017 – 2021 | ||||
| Baltijas jūras atklātie ūdeņi | – | – | – | – | – | |
| Baltijas jūras piekrastes ūdeņi | 2302 | 306 | 731 | 745 | ↔ | Zema |
| Rīgas līča rietumu piekraste | 2301 | 344 | 370 | 561 | ↗ | Zema |
| Rīgas līča atklātie ūdeņi | 2302 | 370 | 530 | 500 | ↔ | Zema |
| Rīgas līča austrumu piekraste | 2301 | 484 | 545 | 921 | ↗ | Zema |
| Pārejas ūdeņi | 2601 | 542 | 1015 | 1035 | ↔ | Zema |
Tabula. Vasaras vidējās fitoplanktona biomasas (mg/m3) robežvērtības, novērtējuma un iepriekšējā perioda vidējās vērtības, trendi, un novērtējuma konfidencialitātes novērtējums.
(1) Direktīva 2000/60/EK
(2) Ekspertu viedoklis
Vides novērtējuma pilns ziņojums 2025 [.pdf]