Invazīvo sugu monitorings ĪADT izmantojot vides DNS metodi (Nr.1-08/87/2023)

Invazīvo sugu monitorings ĪADT izmantojot vides DNS metodi (Nr.1-08/87/2023)

Invazīvās sugas var radīt lielus ekonomiskos un vides zaudējumus, pat ietekmēt cilvēku veselību un labklājību. Tās ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas veicinošajiem faktoriem. Tāpēc ir svarīgi invazīvās sugas monitorēt iespējami plašākā areālā, lai novērstu to strauju izplatību īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT). Vides DNS analīze tiek minēta kā daudzsološa pieeja invazīvo sugu monitoringam. Ar tās palīdzību sugu klātbūtni iespējams noteikt pat tad, ja īpatņu vidē ir ļoti maz, līdz ar to dodot iespēju pēc iespējas ātrāk reaģēt uz invāzijas radītajiem draudiem. Tādējādi šī projekta mērķis ir monitorēt invazīvo sugu klātbūtni ĪADT izmantojot vides DNS analīzes pieeju.

LHEI galvenie uzdevumi

• Kopā ar DAP izvērtēt līdz šim pieejamos datus par invazīvajām sugām saldūdens ekosistēmās
• Ievākt audu paraugus no saldūdens medūzas Craspedacusta sowerbii, lai iegūtu references DNS
• Izvēlētajās ĪADT ievākt vismaz 100 vides DNS paraugus, ievērojot piesardzības pasākumus
• Vides DNS paraugu analīzes prakses pārņemšana, lai nākotnē šādus pētījumus varētu veikt arī kvalificēti LHEI darbinieki
• Izveidot datubāzi ar koordinātēm un invazīvo sugu atradnēm
• Sagatavot uzskatāmu Latvijas karti, kurā attēlotas invazīvo sugu atradnes
• Vismaz viena publiska pasākuma organizēšana LHEI rīkotajā Zinātnieku naktī, DAP rīkotajā ekspertu seminārā vai citā publiski informatīvā pasākumā
• Dalība vismaz vienā zinātniskajā konferencē ar mutisku vai stenda referātu Latvijā vai Eiropā organizētā konferencē, klātienē vai attālināti
• Viena noslēguma semināra organizēšana klātienē vai attālināti kopā ar DAP, BMC un citiem interesentiem.

Oktobra sākumā norisinājās pirmā sanāksme ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem, kuras laikā tika izvērtēti līdz šim pieejamie dati par invazīvajām sugām saldūdens ekosistēmās un attiecīgi saskaņotas teritorijas, kurās veicama paraugu ieguve. Eksperti vienojās, ka paraugi tiks ievākti aizsargājamās dabas teritorijās, kurās līdz šim nav veikta saldūdens invazīvo sugu izplatības apzināšana vai tā veikta minimāli, līdz ar to iegūtie dati tiks izmantoti arī turpmākajā šo teritoriju apsaimniekošanas plānošanā.

Teritoriju saraksts, kurās plānota vides DNS paraugu ievākšana:

1. Rāznas Nacionālais parks – vismaz 10 paraugi;
2. Slīteres Nacionālais parks – vismaz 10 paraugi;
3. Gaujas Nacionālais parks – vismaz 10 paraugi;
4. Ķemeru Nacionālais parks – vismaz 10 paraugi;
5. Teiču dabas rezervāts – vismaz 10 paraugi;
6. Moricsalas dabas rezervāts – vismaz 10 paraugi;
7. Aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava – vismaz 10 paraugi;
8. Ventas baseina pietekas ĪADT teritorijās – vismaz 10 paraugi;
9. Gaujas baseina pietekas ĪADT teritorijās – vismaz 10 paraugi;
10. Daugavas baseina pietekas ĪADT teritorijās – vismaz 10 paraugi.

Paraugos tiks noteiktas vismaz piecas invazīvās sugas:

1. Dzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus,
2. Signālvēzis Pacifastacus leniusculus,
3. Rotans Perccottus glenni,
4. Saldūdens medūza Craspedacusta sowerbii
5. Daudzveidīgā sēdgliemene Dreissena polymorpha

Projekta partneri

Projekta īstenotājs: Daugavpils Universitātes aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”

Projekta sadarbības partneris: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs – https://biomed.lu.lv/

Sadarbības iestāde: Dabas aizsardzības pārvalde – https://www.daba.gov.lv/lv

Attēlā signālvēzis Joglā, Ziemeļvidzemē. Foto: Marija Terēze Dzierkale