Pārdomu pilna diena – 3. bloga ieraksts
Otrā lauka darbu diena mūs sagaida ar sauli un mērenu vēju. Braucot uz pirmo paraugu vākšanas vietu, kādu laiku mums seko jūras zīriņš (Sterna paradisaea) – teritoriāls putns, kurš ziemas pavada Dienvidpolā, bet vasaras Ziemeļpolā, ik gadu ceļojot vairāk kā 70 tūkstošus km starp poliem. Skatāmies, kā tas taisnā līnijā tuvojas un ar nagiem saķer Martas cepuri! Visi apbrīnojam tikko notikušo un vēlamies, kaut redzēto būtu iespējams kā video pārnest kādā viedierīcē un parādīt citiem!
Šogad ekspedīcijai ir pievienojies brīvprātīgais – Christian Clauwers – stāstnieks un fotogrāfs no Beļģijas, kurš aktīvi popularizē klimata pārmaiņu jautājumu un to iemūžina stāstos, grāmatās, fotogrāfijās un video. Viņš šodienu pavadīja laivā kopā ar mums, lai uzņemtu kadrus no paraugu ievākšanas un redz, ka mūsu darbs nav vien ūdens laistīšana, bet arī mētāšanās ar dubļiem – ik pa brīdim viņam aizsitas elpa, kad kāds dubļu pikucis lido kameras virzienā!
Klimata pārmaiņas polārajos reģionos ir acīmredzamas – mainās ainavas, izzūd ekosistēmas un arktiskajiem reģioniem raksturīgās dzīvnieku sugas. Bet daba tukšumu nemīl, un tā vietā parādās kas cits. Mūsu pētījuma vieta – Eidembuktas lagūna – ir skaidrs piemērs gan klimata pārmaiņu sekām, gan cilvēku darbībai. Pirms 90 gadiem pašreizējo teritoriju klāja ledājs, kas šodien ir atkāpies par vairāk kā 4 km. Platībā, ko iepriekš klāja ledus sega, ir izveidojusies sarežģīta ūdens sistēma, kas ietver gan savienotus, gan nošķirtus ūdensobjektus, turklāt katrā no tiem ir atrodami citādāki iemītnieki – sākot no mikroskopiskiem ūdens augiem un dzīvniekiem līdz veselīgiem zīdītājiem. Lai gan ekosistēmu nomaiņa ir dabisks process, tas šobrīd notiek pārāk strauji, liedzot iespēju pielāgoties pārmaiņām. Ledāji ir viens no būtiskākajiem elementiem globālā klimata regulācijā, tāpēc to izzušanas sekas mēs jūtam ne vien polārajos reģionos, bet arī visā pasaulē – ekstremālas dabas parādības (piemēram, ilgstoši sausuma periodi, negaidīti plūdi, lielizmēra krusa), siltākas ziemas ar īsāku sniega segas periodu un konkrētiem reģioniem neraksturīgi laikapstākļi.
Ievācām nogulumu paraugus mikroplastmasas analīzēm lagūnas centrālajā daļā. Papildus ievācam paraugus arī Dimam, kurš pētīs mikro-zooplanktonu. Lagūnas centrālajā daļā pagājušajā gadā izvietojām trīs nogulumu ķerājus, ko neveiksmīgi mēģinājām atrast. Ar sakāves un vilšanās sajūtu dodamies uz krastu satikt otru pētnieku grupu. Mēģināsim vēlreiz nākamajās dienās.
Projekts “MP-ARCTIC” tiek īstenots ar Latvijas Zinātnes Padomes atbalstu.
