Viss tomēr nav tik slikti – 4. bloga ieraksts
Dienu iesākam ar ūdens virskārtas mikroplastmasas paraugu ievākšanu lagūnas centrālajā daļā. Andrius arī ievāc fitoplanktona paraugus un nomēra fizikālos ūdens parametrus visā ūdens kolonnā. Andrius stāsta, ka lagūnas centrālajā daļā vienlaicīgi atrodas gan saldūdens, gan sāļūdens – ūdens augšējos slāņos tā sāļums ir tuvu 0 promilēm, bet apakšējos slāņos līdz pat 25 promilēm. Abus ūdeņus sākot no 5 m dziļuma nodala 5 m bieza sajaukšanās josla. Sāļūdens visticamāk lagūnā nonācis vētru laikā, kad tas no jūras pārskalojies pāri zemes strēlei, kas nodala lagūnu no jūras līča.
Marta, Barbara un Andrius – sastrādājamies ārkārtīgi labi un efektīvi, pašiem par to prieks. Turpinām darbus lagūnas dienvidu daļā, kur ievācam ūdens virskārtas mikroplastmasas paraugus un nogulumu urbumu. Urbumu izdodas ievākt ar otro mēģinājumu un tas ir perfekts – tieši īstās konsistences nogulumi, lai varētu sagriezt nevainojamās šķēlītēs transportēšanai un tālākai apstrādei. Izbraucam krastā pusdienās un satiekam otru pētnieku grupu, taivāņi vāc mikroplastmasas paraugus smiltīs, kamēr Dima un Sergejs dīķos vāc paraugus bioloģijas analīzēm. Tā kā esam nedaudz nosaluši, nolemjam izkustēšanās pēc aiziet līdz 20 min tālumā esošā mūžīgā sasaluma atsegumam.
Foto: Christian Clauwers
Izkustējušies, paēduši enerģijas pilni atgriežamies laivā, lai uzsāktu nogulumu ķērāja meklējumus. Eholotē to redzam skaidri un vairākas reizes pārbraucam tam pāri – atrodas precīzi tai pat vietā, kur pagājušajā gadā atstājām. Ielaižam ūdenī āķu sistēmu noguluma ķērāja izņemšanai, bet tas nekādīgi nepadodas. Cīnāmies ar to gandrīz stundu. Izmēģinam dažādas metodes, un vēl pēc kāda laika riņķojot ap koordināšu punktu, Marta sajūt, kā striķis nospriegojas un iesaucas “Ir!”. Visi ir tik priecīgi kā vēl ne reizi kopš ekspedīcijas sākuma, pacietība un neatlaidība beidzot ir atmaksājusies. Nogulumu ķērājs tiek iecelts laivā un paraugi saglabāti burciņās. Pacilātā garastāvoklī dodamies uz Eidembuktas līča krastu, no kurienes tiksim aizvesti uz kuģi. Kamēr gaidām atbraucam “taksi” (laivu no kuģa), skatāmies uz zem kājām guļošajiem noapaļotajiem plakanajiem oļiem un atceramies vakar vakarā aprunāto ideju, ka varētu jau paspēlēt pokeru, ja vien būtu žetoni. Sacīts, darīts! Pieberam cimdus ar žetonveidīgākajiem akmeņiem un dodamies uz laivu. Paēdam gardas vakariņas, izdzeram tēju un Dimas ar Andriusu māca Latvijas pētniecēm spēlēt pokeru.
Projekts “MP-ARCTIC” tiek īstenots ar Latvijas Zinātnes Padomes atbalstu.
