Šī gada tālākā un aukstākā ekspedīcija LHEI mikroplastmasas pētniecības grupai. Šoreiz par sagatavošanos ekspedīcijai Svalbārā
Sagatavošanās darbi ekspedīcijai – 2. bloga ieraksts
Sāksim ar atbildi uz iepriekšējā ierakstā uzdoto jautājumu – no Rīgas atvestā bagāža kopā svēra 114 kg, bet pirms kāpšanas uz kuģa jāpaspēj tai pievienot vēl dažas būtiskas lietas, kuras nomāsim Svalbārā.
Kā norisinās gatavošanās ekspedīcijai?
No sākuma tiek izveidots ekspedīcijas plāns saskaņā ar finansējumu saņēmušā projekta pētniecības dizainu, mērķiem, plānotajiem nodevumiem. Projekta dalībnieki vienojas par ekspedīcijai vajadzīgo cilvēku skaitu, ekspedīcijas ilgumu, tiek aprēķināts nepieciešamo paraugu veids un daudzums, ievākšanas laiks. Tad, atbilstoši budžetam un piemērotākajam ekspedīcijas norises laikam, tiek piemeklēts lidojums, slēgts līgums par kuģa pakalpojumiem, nokārtota apdrošināšana ekspedīcijas dalībniekiem. Mūsu izvēle ir jahta “Ocean-B” no Polijas, tajā ir 12 pasažieru vietas, plus 3 apkalpes cilvēki – kapteine Alīsija, kapteines palīdze Elena un pavāre Halina – zinātniskās ekspedīcijas jahtu stingru roku vada dāmu trio.
Kas ir mūsu bagāžā?
Mikroplastmasas ievākšanas tīkls un tīkla rāmis, tīkla kāts, plūsmas mērītājs, rezerves tīkla daļas, nogulumu urbis ar tā detaļām, nogulumu uztvērēji (ierīces, kas sastāv no metāla konstrukcijas, enkuriem, bojām un divām uzkrājējtvertnēm, kur sakrāties grimstošajai mikroplastmasai), tīras burkas paraugu un fona piesārņojuma saglabāšanai, bļodas, kausiņi , sieti ūdens filtrēšanai, strūklenes, karotes, lāpstiņas, pincetes, folija, četri simti metri virves, ūdens dziļuma mērīšanas ierīce, GPS paraugu ievākšanas vietu noteikšanai, papildus maiņas detaļas, instrumenti, atslēgas, skrūvgrieži situācijām “ja nu kas”, lauka darbu apģērbs un apavi. Papildus, no Norvēģijas polārā institūta nomājam “izdzīvošanas” apģērbu – negrimstošu, ūdens necaurlaidīgu kombinezonu aprīkotu ar gaismu, svilpīti, nazi un karabīni, atrašanās vietu raidošu ierīci, kuru paredzēts iedarbināt gadījumos “kad viss ir slikti un gribi, lai Tevi atrod un aizved mājās”, satelīttelefonu, jo ekspedīcijas vietā mobilā telefona zonas nav, kā arī signālraķetes polārlāču aizbiedēšanai un palīdzības signālu sūtīšanai, vītņstobra ieroci aizsardzībai.
Svalbāras zināmākā vizītkarte ir baltie lāči, tie ir daļa no arhipelāga pamatapdzīvotājiem, kuriem klimata pārmaiņu procesā klājas grūti. Baltais lācis ir viens no pasaules lielākajiem plēsējiem un sastopams visā Svalbāras teritorijā. Kopā to šeit ir aptuveni 300. Pieauguša lāča svars var sasniegt līdz pat 800 kg. Polārlāča izdzīvošana ir atkarīga no ledus klātas jūras teritorijas. Ledus nepieciešams, lai uz tā dotos medīt un pārvietotos no vienas medību teritorijas uz citu. Globālās sasilšanas rezultātā stabilas ledus teritorijas jūrā samazinās un lāčiem trūkst pārtikas. Īpaši agresīvi var būt jaunie lāči, kuri var cilvēku uzskatīt par vieglu medījumu. Tiek prognozēts, ka līdz 2050.gadam balto lāču pasaules populācija samazināsies par vienu trešdaļu.
Pēc uzkāpšanas uz kuģa sākas ilgā mantu kārtošana un paraugu ievākšanas iekārtu skrūvēšana, lai sagatavotu ekipējumu darba kārtībā. Liela daļa ierīču tiek pārvadātas izjauktā veidā, lai tās varētu kompakti salikt bagāžā. Pēc dažām stundām visas skrūvītes ir savās vietās un klāt arī pirmā pieturas vieta – Trygghamna līcis, kur piestājam, lai pētījuma vajadzībām salasītu gliemenes. Gliemeņu ir maz, tomēr trīs roņu pavadībā (patiešām roņu, tie nav domāti Lietuvas vai Taivānas partneri) kolēģei Martai izdodas tikt pie dažām gliemenēm, kas tiek nekavējoties uz kuģa sasaldētas, lai atgriežoties mājās no tām izdalītu un noteiktu mikroplastmasu. Pateicoties ūdens straumēm un raksturīgajai globālajai gaisu masu kustībai, mikroplastmasai ir tendence uzkrāties tieši arktiskajos reģionos. Tādējādi plastmasa atrodama visur Svalbārā – gan pludmalēs, gan dziļūdens zonā. Gliemenes kā filtrētājorganismi to sevī uzkrāj. Tiek lēsts, ka Svalbāras apkārtnē uz katru teritorijas km2 ir aptuveni 194 atkritumu vienības, galvenokārt plastmasas atkritumi, ar kopējo daudzumu 79 000 tonnas.
Kartes attēls: Norvēģijas Polārais institūts (www.toposvalbard.npolar.no)
Nākamā pietura – Eidembukta līcis, kurā pavadīsim lielāko daļu ekspedīcijas laika. Jautājums lasītājiem: cik ilgā laikā jahta Ocean-B sasniedza Eidembukta līci no Longjērbīenas? Atbilde nākamajā ierakstā un aktīvākajam ierakstu komentētājam LHEI Facebook vai Instagram kanālos ekspedīcijas beigās balva! 😊
Projekts “MP-ARCTIC” tiek realizēts ar Latvijas Zinātnes Padomes atbalstu.