2020. gads

Vebinārs “Rekomendācijas mikroplastmasa piesārņojuma klātbūtnes noteikšanai un analīzei saldūdeņos”.

Vebinārā tiks prezentēta pirmā Latvijā gūtā pieredze par detalizētu mikroplastmasas piesārņojuma analīzes metodoloģiju saldūdens vides matricās. Varēs uzzināt par paraugu ievākšanu, apstrādi, rezultātiem dažādas aizsardzības pakāpes saldūdeņos. Iegūtā informācija noderēs gan individuālajiem interesentiem un vides ekspertiem, palīdzot izprast, cik aizsargātas vai neaizsargātas ir dabas teritorijas no mikroplastmasas piesārņojuma, gan pētniekiem, kas apsver iespēju uzsākt pētniecību šajā jomā.
Vebināram var pieteikties jebkurš interesents, piesakoties uz e-pasta adresi: inta.dimante-deimantovica@lhei.lvPieteikšanās vebināram ir atvērta līdz 28. decembra plkst. 10:00. Vebinārs norisināsies GoToMeeting plastformā un saiti uz to pieteikušies dalībnieki saņems uz savu e-pasta adresi.

Uzsākta Vides pārskata Rīcības programmai EJZF atbalsta ieviešanai 2021.-2027.g. publiskā apspriešana

Latvijas Hidroekoloģijas institūts nodod publiskai apspriešanai Vides pārskata projektu Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, kas sagatavots Rīcības programmai Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2021. – 2027. gadam. Komentārus un ieteikumus lūdzu sūtīt uz hydro@latnet.lv līdz 2021. gada 15. janvārim. Vides pārskata projekts pieejams šeit.

Cāļus (projektus) skaita rudenī

Gada beigās, apkopojot LHEI 2020. gada laikā pieteiktos un finansējumu saņēmušos projektus (rudens cāļus), secinām, ka nākošajā gadā darba būs daudz. Ar jauno gadu jāuzsāk vēl viens Latvijas Zinātnes padomes grants par slāpekļa fiksācijas procesiem Rīgas līcī.

Latvijā radītu peldkostīmu testēšana

Šobrīd LHEI veic Latvijā radītu peldkostīmu testēšanu. Šī pētījuma pasūtītājs ir sociālais uzņēmums SIA “Mans Peldkostīms” no Valmieras.

Foto: mikroplastmasas šķiedru atdalīšanās no sintētiskā auduma un veļas mašīnas ūdenī savāktās šķiedras pēc peldkostīmu mazgāšanas

Pētījuma praktiskās norises izmaksas 50% apmērā tiek segtas ar Valmieras biznesa inkubatora atbalstu.

Metodoloģiskie risinājumi tiek realizēti “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai” projekta ietvaros, projekta numurs 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359.

Covid-19 neapstādina zinātnisko darbību – PostDoc granta pētījumu rezultāti prezentēti tiešsaistes vebinārā

No 9. līdz 10. novembrim LHEI pētniece Evita Strode piedalījās tiešsaistes vebinārā “Environmental Sustainability and Climate Change – Emerging issues on climate change and environmental sustainability”. Vebināra laikā prezentēti PostDoc pētniecības projektā (pieteikuma Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465) iegūtie rezultāti – “Environmental health assessment of the Gulf of Riga using biomarkers in amphipod Monoporeia affinis”. Pētījums atspoguļo Rīgas līča ekoloģiskās kvalitātes novērtējumam izmantotu selektīvu biomarķēšanas metožu pielietošanu, lai noteiktu vides kvalitātes stāvokli un potenciālā piesārņojuma ietekmi uz bioloģiskajiem resursiem.

Arī šogad vieszinātniece LHEI Climate KIC iniciatīvas ietvaros

Climate KIC programmas “Pioneers into Practice” ietvaros oktobrī LHEI praktizējās Polijas Ģeoloģijas institūta ģeoķīmiķe Barbara Massaļska. Barbaras pašreizējā pētniecība saistīta ar primāro producentu cenožu rekonstrukciju no permas perioda Cehšteina jūrā, izmantojot organiskos ģeoķīmiskos rādītājus un bioloģiskos marķierus. Mūsu institūtā Barbara apguva mikroplastmasas pētījumu izmantošanu saldūdens ekosistēmu stāvokļa un izmaiņu novērtēšanā, piedaloties paraugu ievākšanā, apstrādē un analīzē. Novēlam Barbarai labas sekmes iegūto prasmju izmantošanā turpmākos pētījumos!

Vai ūdens līmenis Baltijas jūras krastos Latvijā pirms 60 gadiem bija augstāks?

LHEI pētniece Maija Viška kopā ar Igaunijas kolēģiem noskaidrojusi, ka ūdens līmenis Latvijas jūras ūdeņu krastos laikā no 1991. līdz 2018. gadam ir kļuvis mazāk mainīgs, salīdzinot ar 1961.-1990.g. periodu, taču kopumā ir novērojuma ūdens līmeņa paaugstināšanās. Tāpat konstatēts, ka retāki kļuvuši ļoti zema ūdens līmeņa gadījumi un visumā ūdens līmeņa celšanās pie Latvijas krastiem ir lēnāka nekā globālā mērogā

Scroll to Top