Jauns plāns un jauni darbi – 4. bloga ieraksts

Jauns plāns un jauni darbi – 4. bloga ieraksts

Kapteine Alīsija mums rāda no cita poļu kuģa uzņemtus video pirms dažām dienām šajā apkārtnē. Tur nu ir visi mūsu baltie draugi – piekrastē snaikstās palielāks lācis, visdrīzāk tēviņš, bet tālāk lācene veikli no ūdens ārā izsauc divus lācēnus, lai visi ātrā riksī dotos projām. Lāčiem nav draudzīgu ģimeņu – lācene ar lācēniem izvairīsies no tēviņiem, jo pastāv liels risks, ka tie uzbruks un lācēnus gluži vienkārši apēdīs. Izvairīties ejot nav apgrūtinājums, jo polārlāči ir lieli staigātāji. Gadā tie noiet pat 5000 km, dienā līdz 30 km, bet vidēji ap 16 km.

Aizņemti ar savu lietu kārtošanu turpmākās dienas lāči mums liek mieru un svaigu pēdu nav. Koncentrējamies uz lagūnas izpēti. Ledājam kūstot, klimata izmaiņu rezultātā izveidojusies unikāla un pavisam jauna ekosistēma, kas sastāv no savstarpēji saistītām divām ūdens vidēm, atšķirīgām gan attiecībā uz fizikāli-ķīmiskajiem parametriem, gan bioloģiskajiem. Augšējais lagūnas slānis ir saldūdens, bet apakšējais sākot no 8 līdz 34 metru dziļumam ir okeāna ūdens ar sāļumu vismaz divas reizes pārsniedzot Baltijas jūras sāļumu. Līdz šim kopš 2019. gada sāktie pētījumi Klaipēdas Universitātē ir koncentrējušies uz gultnes izpēti, hidroloģiskajiem parametriem, veikti fito- jeb augu un zoo- jeb dzīvnieku planktona apsekojumi, piegrunts faunas pētījumi un vides DNS paraugu ievākšana. Mūsu uzdevums ir papildināt eksistējošo informāciju ar zināšanām par to kā, izzūdot ledājiem un izveidojoties jaunām ekosistēmām vietās, ko iepriekš sedza ledus, lagūnā pārvietojas un uzkrājas modernais piesārņojums – mikroplastmasa.

Kāpēc Latvijas pētniekiem vispār vajadzētu kaut ko pētīt Arktikā, ja reiz mēs tur neesam un gala rezultāts nav tāds, ko ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu apēst, nolikt plauktā vai uzvilkt mugurā? Vai tā ir pētīšana pētīšanas pēc tikai prestiža dēļ?

Arktikas reģionam raksturīgas izteiktākās klimata izmaiņas – tas sasilst daudz straujāk kā citas teritorijas, tāpēc Arktikas pētīšana palīdz izprast nākotnes globālās klimata pārmaiņas. “Nu un tad,” varētu teikt vidējais Latvijas iedzīvotājs, “lai tā Arktika kūst, man ta’ kas?!” Mēs tomēr esam vairāk saistīti ar Arktiku kā gribētos. Visi noteikti ir pamanījuši pēdējā laika ekstrēmos karstuma viļņus vai postošās lietusgāzes Eiropā. Zināmu lomu tajā spēlē izmaiņas Arktikā. Straujā Arktikas sasilšana ietekmē laikapstākļu likumsakarības, piemēram, izmaina pastāvošos atmosfēras cirkulācijas modeļus. Ledus segas sarukšana polārajos reģionos ietekmē gaisa masu pārvietošanos, kas savukārt izmaina laikapstākļus reģionāli citviet pasaulē. Arktikai sasilstot tiek ietekmēta Ziemeļatlantijas okeāna straume, kas tiešā veidā nosaka Latvijas klimatu. Ziemeļatlantijas straumes sasilda virs okeāna esošās gaisa masas, kas ziemas laikā gaisa temperatūru Latvijā paaugstina, bet vasarā pazemina.  Mainoties klimatam šie cirkulācijas modeļi mainās. Arktikas izpēte palīdz prognozēt izmaiņas un labāk tām sagatavoties.

Kāpēc vēl mums rūp Arktikas izpēte? Nav noslēpums, ka viena no klimata izmaiņu sekām ir jūras līmeņa celšanās, kas ir īpaši aktuāli piekrastes iedzīvotājiem visā pasaulē (mazam atgādinājumam, Latvijas piekrastes robeža ir gandrīz 500 km). Tāpat, Arktika ir īpašas bioloģiskās daudzveidības, ekosistēmu un dabas resursu reģions. Pētot Arktiku, mēs redzam kā sugas pielāgojas straujām un ekstremālām izmaiņām, kā vieni organismi izzūd un citi ienāk to vietā. Šī informācija ir noderīga paredzot izmaiņas mūsu platuma grādos. Kūstot ledājiem kļūst pieejamāki tādi resursi kā nafta, gāze, dažādi minerāli. Aptuveni 10% pasaules naftas un 25 % dabasgāzes ir no Arktiskajiem reģioniem. Resursu apguvē būtisks ir līdzsvars starp ekonomisko ieguvumu un ilgtspēju, lai nenoplicinātu resursus. Vēl viens svarīgs aspekts ir starptautiskā sadarbība un politika. Pētniecība Arktikā veicina starptautisku attiecību nodibināšanu un uzlabošanu, kas ir vitāli nepieciešams aspekts globālai vides aizsardzībai, ilgtspējai un ģeopolitikas jomai.

Arktikas pētniecība aptver arī daudzas citas jomas, īpaši attiecībā uz mūsdienu tehnoloģijām, kas izmantojamas dažādās nozarēs ārpus Arktikas, piemēram satelītu un attālās novērošanas tehnoloģijas.

Arktika skar mūs tieši attiecībā uz slimību izplatīšanos. Mainoties klimatam, jauni patogēni var sasniegt līdz šim tiem nepiemērotus platuma grādus un radīt apdraudējumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Arktika ir arī paši cilvēki, tās pamatiedzīvotāji un to kultūras mantojums, tradīcijas. Piemēram, vācot paraugus, no jahtas ievērojām, ka dažu kilometru attālumā krastā ir antenu instalācijas un pāris ēkas. Sākumā nolēmām, ka tā ir autonoma metereoloģiskā stacija, tomēr, papētot sīkāk, izrādījās, ka tā ir ļoti īpaša vieta Framhamna – tradicionālā ziemeļbriežu un roņu mednieku māja, uzcelta 1991. gadā, paredzēta pastāvīgai dzīvošanai un medībām. Svalbāras vietvara nosaka, ka šī īpašuma apsaimniekotājiem nav ļauts to izmantot citādi kā tradīciju mantojuma uzturēšanai.

Mūsu ekspedīcija šogad ir noslēgusies. Esam ievākuši daudz paraugu, kas tagad jāapstrādā un jāanalizē, lai tiktu pie pirmajiem rezultātiem. Svalbārā atgriezīsimies nākamajā gadā, lai atkārtotu šogad paveikto rezultātu salīdzināšanai, ievāktu papildus nogulumu urbumu paraugus un izceltu šogad lagūnā izvietotos nogulumu ķērājus.

Pēdējais vakars uz jahtas ir omulīgs un esam priecīgi, ka, neskatoties uz mainīto darba plānu un pieeju, tā īstenošanas mērķis ir sasniegts. Kad darbs padarīts, var arī uzdziedāt. Andriusam līdzi ir ukulele, un viņš mums nodzied pašinterpretētu dziesmu par polārlāčiem (variet dungot līdzi ar Wet Wet Wet dziemas “Love is all around you” meldiņu):

Desperate bearwatcher’s song

It’s written on the sand, it’s everywhere I go

Bear traces are all around me and so excitement grows

I smell it in the breeze, I feel it to the bone

So, if you see white fur, come on just let me know

Andrius no Klaipēdas Universitātes

Paldies lasītājiem un atbilžu autoriem, paldies, ka dzīvojāt līdzi un dalījāties ar mūsu ierakstiem! Balvu ieguvēji ir izziņoti pirmajā komentārā pie ieraksta Facebook. Blogu ierakstus veidoja Inta, ar kritisku aci pārlasīja un bez žēlastības laboja Marta, sociālo mediju vajadzībām pielāgoja Valentīna.

Ja kādam ir vēlme un iespēja mūs atbalstīt, priecāsimies par finansiālu atbalstu polārpētniecībā, jo mūsu, kā mazas valsts, pētniecības resursi ir nelieli. Īpaši svarīgs solis nākotnē ir pašiem iegādāties izdzīvošanas kostīmus, kurus šoreiz nomājām, bet tiem būtu jābūt šūtiem konkrētam cilvēkam un ne vienu reizi vien pārliecinājāmies, ka tie patiešām ir izdzīvošanas tērpi (piemēram krītot no jahtas lielos viļņos, stundām ilgi sēžot laivā vai līdz viduklim ledainajā ūdenī ložņājot starp klintīm meklējot gliemenes).

Atbalstam un sadarbībai lūdzam kontaktēties ar Intu (inta.dimante-deimantovica[at]lhei.lv).

Projekts “MP-ARCTIC” tiek realizēts ar Latvijas Zinātnes Padomes atbalstu.